2013.gada 21.novembrī.

Mazo ūdenstilpju aizsardzība un apsaimniekošana

2013. gada 14. novembrī Briselē notika darba seminārs ”Mazo ūdenstilpju aizsardzība un apsaimniekošana”, kuru organizēja Eiropas Vides birojs sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Lietuvas prezidentūru un Saldūdens Biotopu Biedrība (the Freshwater Habitats Trust). Semināra mērķis bija diskutēt par iespējamiem risinājumiem, lai novērstu turpmāku mazo ūdenstilpju degradāciju un uzsāktu mazo ūdenstilpju aizsardzības un apsaimniekošanas labākās prakses vadlīniju izstrādes procesu.

Eiropas Komisija apzinās, ka mazās ūdenstilpes līdz šim lielā mērā ir bijušas atstātas novārtā. Gan EEZ 2012 ziņojumā par Eiropas ūdeņu stāvokli, gan Eiropas Komisijas ziņojumā par ūdens resursu aizsardzību, ko tā iesniedza 2012. gadā (Blueprint), tiek atzīts, ka ir svarīgi novērst mazo ūdenstilpju turpmāku degradāciju. Mazās ūdenstilpēm ir nozīmīga loma bioloģiskā daudzveidības saglabāšanā, daudzu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanā, ko tās sniedz sabiedrībai, kā arī ūdeņu kvalitātes nodrošināšanai lielajās ūdenstilpēs un sateces baseinos kopumā. Tādejādi, to aizsardzība ir būtiska, lai nodrošinātu Ūdens struktūrdirektīvas un, jo īpaši, dabas direktīvu ieviešanu.

Semināra gaitā tika apskatītas šībrīža politikas, zinātnes un prakses tendences mazo ūdenstilpju aizsardzībā. Seminārā apskatīto jautājumu loks tieši sasaucas ar projekta Snowball īstenotajām aktivitātēm un atbalstītajām metodēm. Liels uzsvars tika likts uz nelielu mitrāju, tai skaitā – mākslīgu, nozīmi ūdens vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Viena no praktiskām atziņām, kura caurvija visu semināra programmu, ir nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību ūdensbaseinu augšteču pareizai apsaimniekošanai. Nelielo izmēru dēļ ūdensteces un ūdenstilpes augštecē ir pakļautas lielākam riskam (tās daudz īsākā laikā var tikt degradētas) tomēr arī to aizsardzība ir panākam ar salīdzinoši zemākām izmaksām, nekā tas būtu degradētu lielo upju vai ezeru gadījumā.

Atziņas, kuras tieši attiecas uz Latvijas situāciju lielā mērā ir līdzīgas kā citās Eiropas valstīs. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijā netiek pilnībā izmantotas iespējas, kādas sniedz Lauku attīstības programma. Vairuma valstu agrovides programmās ir ietverti daudz mērķtiecīgāki un precīzāki pasākumi, kas vērsti uz lauksaimniecības radītās noteces mazināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, piemēram – mākslīgo mitrāju izveide un apsaimniekošana, iepriekš pārveidotu ūdensteču dabiskošana, biogēnu sedimentācijas veicināšana, kā arī bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgu struktūru (t.sk. mazo ūdenstilpju un ūdensteču) aizsardzība un apsaimniekošana. Jāatzīmē, ka arī meliorācijas grāvji tiek minēti kā jutīgs ūdensbaseinu augšteces posms. Tādejādi vēlreiz apstiprinot nepieciešamību pieņemt vides prasībām atbilstošus lēmumus saistībā arī  aizsargjoslu un buferjoslu noteikšanu, kā arī  lauksaimniecības un mežsaimniecības radītās biogēnu noteces mazināšanā.

Jānis Reihmanis, Latvijas Dabas fonds

Ar papildu informāciju par SNOWBAL projektu var iepazīties projekta partneru mājas lapās: www.ldf.lv, http://www.snowbal.net/.