Agrovides demonstrējumi palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 22. novembrī projekta Baltic Deal ietvaros Lēdmanē rīkoja konferenci Agrovides demonstrējumi Latvijā. Pasākumā piedalījās LLKC speciālisti, Latvijas Dabas fonda un Pasaules Dabas Fonda eksperti, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, Zemkopības zinātniskā institūta (Skrīveri) un Zemnieku saeimas pārstāvji. Aktīvi konferences darbā iesaistījās lauksaimnieki, kuru saimniecībās iekārtoti dažādu projektu demonstrējumi, kas saistīti ar Baltijas jūras aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības rezultātā iespējamā piesārņojuma un veicina videi draudzīgu saimniekošanu. Konferences darba gaita apliecināja, ka iekārtotie agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk. Plašākā informācija tika sniegta par Baltijas jūras reģiona projektiem Baltic Deal, Demo Farm, Beras Implementation, Meatball un Snowbal.

Diskusijās piedalījās lauksaimnieki no demonstrējumos iesaistītajām zemnieku saimniecībām Lejas Kleperi (Launkalnes pagasts), Valti (Skrundas pag.), Lielkrūzes (Jaunpiebalgas pag.), Silkalni (Kocēnu pag.), Āboliņkalns (Taurenes pag.), Kurzemnieki (Lībagu pag.), Dālderi (Alojas pag.), Jaun-ieviņas (Raunas pag.), Vīksnas (Brīvzemnieku pag.), Mauriņi (Veclaicenes pag.) un Vekši (Valkas pag.).

 Atklājot konferenci, LLKC valdes loceklis Kaspars Žūriņš pastāstīja par oktobrī Dānijā notikušo konferenci A Greener agriculture for a bluer Baltic Sea (Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai), kurā tika apkopoti projektu rezultāti, kas četru gadu laikā tiek īstenoti Baltijas jūras reģiona valstīs. Šajā pasākumā, kā arī Zemkopības ministrijas reģionālajās konferencēs šoruden par galveno uzdevumu tika atzīts radīt tādu lauksaimniecības praksi, kas būtu gan izdevīga lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, gan videi draudzīga. Tāpēc nepieciešams precīzāk definēt vairākus jēdzienus un lauksaimniekiem panākt lielāku ietekmi ES un nacionālo valstu lauksaimniecības politikas veidošanā. Tajā vajadzētu iestrādāt reāli sasniedzamus mērķus, atstājot katrai valstij radošu brīvību izvēlēties agrovides pasākumus. K. Žūriņš atzina, ka projekts Baltic Deal (Putting best agricultural practises into work; tulkojumā: Baltijas darījums – Labas lauksaimniecības prakses pielietošana), apvienojot septiņu valstu partnerus, devis praktisku labumu desmit tajās iesaistītajās Latvijas saimniecībās, taču nav pietiekami izmantotas sadarbības iespējas ar ārzemju partneriem. Ap Baltijas jūru izveidots 118 demonstrējumu saimniecību tīkls, kurās iespējams apgūt citu aprobētu pieredzi, kā samazināt iespējamo ūdeņu piesārņojumu no lauksaimnieciskās ražošanas. Kopā ar partneriem jau organizēts vairāk nekā simts demonstrējumu pasākumu, kuros kopā piedalījušies vairāk nekā 2000 cilvēki.

LLKC Projektu un attīstība daļas projektu vadītājs Andrejs Briedis atgādināja par veiksmīgi aizvadīto projektu Demo Farm, ko LLKC realizēja sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un Igaunijas Dabas fondu. Projekta laikā gūtās atziņas, iepazīstinot ar desmit Latvijas un desmit Igaunijas videi draudzīgām saimniecībām, tagad apkopotas atsevišķā brošūrā. Viens no galvenajiem secinājumiem ir tas, ka līdzšinējās lauksaimnieku atbalsta sistēmas ne vienmēr veicina videi draudzīgu saimniekošanu, tāpēc jāiestājas par pieejamā finansējuma izmantošanas mērķa skaidrāku formulējumu, to paredzot pasākumiem, kuri veicina bioloģisko daudzveidību laukos un nenodara kaitējumu citiem. Interese par šo projektu bija liela, tam pieteicās 60 saimniecības, tāpēc, kā atzina arī citi klātesošie, būtu jāmeklē iespējas uzsākto darbu turpināt, lai popularizētu labo pieredzi.

LLKC Lopkopības nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks stāstīja par projekta BERAS Implementation (Baltic Ecological Recycling Agriculture and Society; tulkojumā: Ekoloģiski sabalansēta lauksaimniecība Baltijas jūru saudzējošā sabiedrībā) ietvaros, ierīkotajiem demonstrējumiem, pētot sabalansētās lauksaimniecības pamatprincipus. Augu barības vielu aprite saimniecībās tiek apzināta arī LLKC pasākumu ietvaros un devusi labus rezultātus. Jānis Kažotnieks informēja par slāpekļa, kālija un fosfora bilances aprēķinu būtību saimniecībās, kā arī iespēju to optimāli sabalansēt, mazāk iepērkot un iespējami efektīvāk izmantojot saimniecībā esošos resursus. LLKC izstrādāta augu barības vielu bilances aprēķina programma, kas var būt ideāls palīgs lauksaimniecības konsultantiem un pašiem zemniekiem, optimizējot ražošanas procesus saimniecībā vienlaicīgi ievērojot arī barības vielu recirkulācijas principus: sabalansētu augu seku un ganāmpulka sastāvu, kā arī resursu pašpietiekamību.

Latvijas Dabas fonda pārstāve Inga Račinska pastāstīja par demonstrējumu aktivitāti projektos Meatball un Snowbal, kuri apkopo labāko pieredzi, lai varētu sniegt ieteikumus politiķiem par dažādiem Baltijas jūras aizsardzības paņēmieniem no piesārņojuma, – galvenokārt, gaļas ražošanā, kā arī pētot mitrzemju efektu, hidromeliorācijas sistēmas u. c. Šogad projekta ietvaros izveidota brīvdabas izstāde – informējoši stendi, kurus varēja vasarā apskatīt Ozolniekos pie LLKC ēkas, Priekuļos un Siguldā. Fonds aicina sniegt informāciju, ja kāda pašvaldība vai organizācija nākamvasar šos stendus vēlētos izvietot savā teritorijā. Inga Račinska izteica gandarījumu, ka projekta Meatball ietvaros ir pieejami līdzekļi, kuri reāli ieguldāmi konkrētās saimniecībās. Tā, piemēram, veikti noteču un nosēddīķu uzlabojumi saimniecībās Lielkrūzes un Mežāres. Latvijas Dabas fonds daudz strādā, lai arī sniegtu ieteikumus Lauku attīstības programmai. 

 Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Reihmanis turpināja raksturot agrovides pasākumus, kas tiek veikti un pētīti projektā Meatball: meliorācijas sistēmu pielāgošana, lauksaimniecības noteces mazināšana, noteci mazinoši pasākumi lopu ziemas novietnēs, bioloģiski vērtīgu zālāju un biotopu atjaunošana, neapstrādātu saliņu veidošana aramzemes laukos. Par pēdējo pasākumu jāmin, ka Latvijā tas vēl nav realizēts, taču, piemēram, Lielbritānijā ieguvis lielu atzinību, veiksmīgi aizsargājot putnu populāciju un veidojot šādas “cīruļu saliņas” sējumos, kuru platības pārsniedz 25 ha.

 Vairākas prezentācijas bija veltītas projekta Baltic Deal pieredzei agrovides pasākumu vērtēšanā. LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns bija apkopojis faktus, kas uzskatāmi pierādīja, ka slaucamajām govīm kūtsmēslu iznākums ir tieši atkarīgs no patērētā barības daudzuma un izslaukumu apjoma, kas vairāku gadu laikā ievērojami palielinājušies. Tādējādi kūtsmēslu kļūst vairāk, un to apsaimniekošana kļūst sarežģītāka. Tika analizēts dažādu ķīmisko elementu sastāvs kūtsmēslos, kā arī pareizas kūtsmēslu uzglabāšanas metodes, lai tās nekaitētu pašas govs veselībai, saražotās pārtikas kvalitātei un nepiesārņotu dabu, ko vislabāk nodrošina emaljēta metāla mēslu krātuves. Darbs pie informācijas analīzes vēl turpinās, un tikai pēc atkārtotu mēslu paraugu noņemšanas krātuvēs varēs sastādīt kālija, fosfora un slāpekļa bilanci, kā arī noteikt kompostēšanas preparātu efektivitāti. Taču jau tagad ir skaidrs, ka, prasmīgi izmantojot kūtsmēslus  saimniecībā, augu mēslojumu var neiepirkt ārzemēs, netērējot naudu citvalstu ķīmiskās industrijas atbalstam un vienlaikus atveseļojot vidi. To apliecināja arī LLKC Ekonomikas nodaļas vadītājas Santas Pāvilas aprēķini, salīdzinot tīrvielas (slāpeklis, fosfors, kālijs) cenu kilogramā ar tās koncentrāciju kūtsmēslos un šķidrmēslos. Demonstrējumos ir iegūti konkrēti rezultāti, kas var palīdzēt zemniekiem sniegt konkrētas rekomendācijas kūtsmēslu apsaimniekošanā un izmantošanā. LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis runāja par ūdenstilpņu aizsardzību, veidojot aizsargjoslas un buferjoslas noteces un augsnes erozijas mazināšanai. Aizsargjoslu likumā noteikts, ka tai paredzētajos gadījumos jābūt 10 metrus platai. Savukārt buferjoslu ierīkošana līdz 2013. gadam ir brīvprātīgs agrovides pasākums, kas pieejams nitrātu jutīgajās teritorijās, ierīkojot daudzgadīgo zālāju joslas, kuras var būt 4-10 metrus platas. Nosacījumi aizsargjoslu ierīkošanai ir stingri, bet to apsaimniekošanu sarežģī ierobežotas tehnikas piekļūšanas iespējas, samazinās aramzemes kopējā platība u. c., diemžēl atbalsta finansējums ir niecīgs un nav tādu pētījumu, kas pierādītu, cik daudz slāpekļa, fosfora un citas barības vielas šīs joslas spēj aizturēt. Kopumā šie aspekti neveicina šādu joslu ierīkošanu.

 Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis uzstājās ar prezentāciju par PDF piedāvājumu lauku attīstības politikas pilnveidošanai ES, akcentējot, ka lauki kļūst arvien industriālāki, dodot iespēju mazākam cilvēku skaitam apsaimniekot lielākas platības. Tas arvien grūtāk ļauj saskaņot ražošanas intereses ar vides aizsardzības prasībām, ko pieprasa arī sabiedrība – nodokļu maksātāji, kuri nosacīti sagādā to naudu, no kuras atbalstu saņem lauksaimnieki. Līdz ar to nopietnāk tiek uzdots jautājums: cik efektīvi cilvēki, kuri strādā laukos, šo naudu izmanto. Viņš piebilda, – mēs esam zaļa valsts, taču vēl ļoti daudz ko varam darīt, lai saudzētu vidi, tajā skaitā veicot vairāk agrovides pasākumus, kā arī panākot ar laiku to, ka piesārņotāji sāk maksāt par savu kaitējumu dabai.

 Zemnieku saeimas pārstāve Zanda Krūklīte pastāstīja par starptautisko projektu Baltic Compass, kurā iesaistījušies 28 partneri no deviņām valstīm. ZS tajā piedalās kā zemnieku sabiedriskā organizācija. Projekta mērķis ir rūpēties par Baltijas jūras ūdeņu aizsardzību, stiprināt saikni starp zemes izmantošanu un vidi. Problēmu rada tas, ka Latvijā nav precīzi klasificēti ūdens objekti, kas neļauj analizēt situāciju un piemērot atbilstošus kritērijus. Projektā tiek izstrādātas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot vides stāvokli, piemēram, “gudrākas” meliorācijas sistēmas, digestāta separācija u. c. Zanda Krūklīte atzina, ka jāturpina agrovides konsultācijas, kā arī jācenšas panākt, lai ES prasības vides aizsardzības jomā netiku “tieši pārnestas”, kā arī ar laiku tiktu formulētas vienā dokumentā, lai daudzajos noteikumos un norādījumos lauksaimnieks varētu vieglāk orientēties.

Projektu īstenotāji un konsultanti, kā arī zemnieku saimniecību pārstāvji diskusijās atzina, ka atbalsta nosacījumiem ES par saimniekošanu dabai draudzīgā veidā daudzos aspektos jābūt adekvātiem visās dalībvalstīs, gan attiecībā uz ūdeņu nepiesārņošanu, gan ainavu saglabāšanu, gan paredzēto pasākumu nepieciešamību un individuālo piemērotību katrā valstī.

Konferenci vadīja LLKC valdes loceklis Kaspars Žūriņš, rezumējumā uzsverot, ka jāturpina uzturēt demonstrējumu ķēde dažādos projektos, pat tiem beidzoties, jo fiksētie rezultāti ir būtiski gan lauksaimniecības konsultantu darbā, gan katram no aktīvajiem lauksaimniekiem, ar projektu un konsultantu palīdzību iegūstot iespējami plašāku informāciju par atsevišķiem saimniekošanas aspektiem, kas palīdz uzlabot lauksaimniecisko ražošanu, padarot to gan efektīvāku ES paredzēto noteikumu ietvaros, gan – vidi saudzējošāku. Nākamā gada martā plānotas divas konferences: par Ventas/Lielupes un Gaujas/Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, lai turpinātu sarunu par lauksaimnieciskās darbības iespējamā kaitējuma ierobežošanu ūdeņu piesārņošanā.

Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste, 11.2012.
Foto: Māris Millers

Ar papildus informāciju par SNOWBAL projektu var iepazīties projekta partneru mājas lapās: www.ldf.lv, http://www.snowbal.net/.