Valti
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Zemnieku saimniecība „Valti” atrodas Kurzemē, Skrundas novada Skrundas pagastā 14 km attālumā no Skrundas. Daļa saimniecības ietilpst Latvijā un ES īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Natura2000 dabas liegumā „Ventas un Šķerveļa ieleja”, un robežojas ar valsts nozīmes īpaši aizsargājamiem dabas objektiem - Gobdziņu klintīm un Ātrajām klintīm Ventas pretējā krastā. Saimniecība ir viegli atrodama un tai ir nodrošināta ērta piekļūšana. Z/s „Valti” apsaimnieko 588,99 ha zemes, no tām galvenokārt aramzeme (327 ha), meži (139 ha), pļavas (69 ha). Saimniecība atrodas Ventas baseinā, daļa platību - Ventas baseina Bērzenes, Sumatas un Klūgas upju apakšbaseinos. Saimniecības teritoriju veido četras, savā starpā nodalītas platības, no tām viena, ievērojama lieluma – vairāk kā 500 ha. Lielā teritorija telpiski sastāv no divām daļām:
-   izteiktu reljefu veido Ventas un Bērzenes ielejas ar stāvām nogāzēm, avotiem un iežu atsegumiem, kā ar palieņu zālājiem uz lēzeniem Ventas krastiem;
 -  savukārt, ārpus ielejas stiepjas līdzeni, meliorēti lauksaimniecības zemju masīvi.

Vienmuļās lauksaimniecības zemes dažādo un bioloģisko daudzveidību lokāli palielina vairāki uzpludinātie dīķi un lāmas.

Saimniecības lielāko daļu klāj dažāda vecuma atmatas un graudaugu sējumi. Salīdzinoši nelielā saimniecības daļā (~10 – 15 %) – Bērzenes un Ventas upju ielejās, ir koncentrējušās izcilas dabas vērtības – iežu atsegumi un alas, nogāžu un gravu meži, no stāvajām nogāzēm iztek daudz avotu un strautu. Alās mīt sikspārņi, savukārt iežu atsegumi atklāj būtisku informāciju par senākiem laika periodiem – Ketleru atsegumā atrastas bruņuzivs fosilijas. Nogāžu mežiem piemīt augsta bioloģiskā vērtība. Ventas ielejas augšējā daļā savulaik pletušās sugām bagātas parkveida ganības, par ko mūsdienās liecina jaunākiem kokiem ieskauti bioloģiski veci ozoli ar lieliem vainagiem. Ventas palienē saglabājušies atsevišķi augu sugām bagāti zālāji, savukārt Ventas krastam piekļaujas krāšņa augstu lakstaugu josla.

Nozīmīgākā darbības nozare saimniecībā ir liellopu audzēšana un realizācija – liellopi tiek realizēti gan gaļai, gan arī kā vaislas dzīvnieki. Gaļas ieguvei saimniecībā z/s „Valti” audzē galvenokārt Šarole šķirnes dzīvniekus.

Zivju mājas pirmajam līmenim cauri plūst Bērzenes upes ūdeņi, otrajā līmenī izbūvēta semināru zāle.

Parkveida pļavas ir viena no senākajām cilvēka un dabas mijiedarbības ainavas formām, z/s vairākās vietās ir šādas ainavas fragmenti, kas šobrīd daļēji apmežojušies.

Darbības virzieni un produkcija

Z/s atrašanās vieta ir noteikusi saimniekošanas veidu - saimniecība izvēlējusies bioloģisko saimniekošanu. Nozīmīgākā darbības nozare saimniecībā ir liellopu audzēšana un realizācija – liellopi tiek realizēti gan gaļai, gan arī kā vaislas dzīvnieki. Gaļas ieguvei saimniecībā „Valti” audzē Šarole šķirnes dzīvniekus. Bez Šarole šķirnes liellopu dominantes, ganāmpulkā ir neliels skaits Latvijas brūnās šķirnes govis, Angus šķirnes dzīvnieki, kā arī gaļas šķirņu krustojumu dzīvnieki.

Zīdītājgovju ganāmpulks izveidots uz Latvijas Brūno govju bāzes, krustojot Latvijas brūnās šķirnes govis ar Šarole šķirnes vaislinieku. Veidojot zīdītājgovju ganāmpulku saimniecībā ir arī iepirkti tīršķirnes Šarole šķirnes liellopi. Saimniecība savus labākos dzīvniekus demonstrē dzīvnieku izstādēs. Lai nenotiktu dzīvnieku tuvradniecīga pārošana, saimniecība maina vaisliniekus.

Ziemas periodam dzīvnieku ēdināšanai saimniecībā tiek ražota skābbarība, siens un graudaugi. Saimniecībā skābbarības sagatavošana norit bez konservantu lietošanas, izmantojot rulonu tehnoloģiju.

Z/s audzē arī cūkas, kas tiek realizētas gan kā sivēni, gan kā gaļa. Saimniecībā pārdošanai tiek audzēti arī kartupeļi, kā arī tajā ir 15 bišu saimes - nelielos apjomos tiek realizēts arī medus.

No 588,99 ha saimniecībā, 21,4 ha aizņem ūdeņi, t.sk. 7,89 ha dīķi un ūdenskrātuve uz Bērzenes upes 2,62 ha platībā, kas tiek izmantoti akvakultūras produkcijas ražošanai. Veiksmīgi apgūstot ES finanšu līdzekļus, uzcelta zivju māja. Patlaban saimniecībā – zivju mājā un uzpludinātajos dīķos, audzē karpu mazuļus un realizē preču karpas (karpas, kura ir audzētas vismaz divas (1,5 gadi) vai trīs (2,5 gadi) veģetācijas sezonas un sasniegušas 1 – 2 kg dzīvsvaru; karpas svars ir atkarīgs no barības bāzes un barošanas veida; šādu izmēru karpas tiek pārdotas). Lai gan preču karpu realizācijas apjoms pagaidām ir neliels (~500 kg), tuvākajā nākotnē saimniecība plāno iegūt un realizēt preču karpas līdz 2 – 3 t apjomā. Preču karpas saimniecībā tiek audzētas izmantojot bioloģiskas metodes. Netiek veikta zivju mākslīga piebarošana ar zivju barību. Preču karpas trīs gadu laikā sasniedz dzīvsvaru 1000 – 1500 g. Pēc šī dzīvsvara sasniegšanas svaigas - dzīvas zivis tiek realizētas Latvijas tirgos. Z/s zivis svaigā veidā tiek realizētas galvenokārt privātajiem klientiem – saimniecība tās nepārstrādā un nerealizē vairumtirdzniecībā.

Labas lauksaimniecības prakse un SNOWBAL izaicinājumi

Z/s „Valti” nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, savā darbībā nelietojot ķīmiskos mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus. Viens no lielākajiem SNOWBAL izaicinājumiem saimniecībā ir skābbarības sulas noplūdes augsnē un gruntsūdeņos mazināšana. Viens no saimniecības nākotnes uzdevumiem ir arī kūtsmēslu apsaimniekošanas uzlabošana lopu ziemas novietnē un pie dzīvojamās mājas esošajā vecajā kūtī.

Saimniecība ir viena no DEMO FARM saimniecību tīklā iekļautajām saimniecībām.

ZS „Valti” saimnieki Rihards un Vanda Valtenbergi.

 

 

 

 

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs