Dabas aizsardzības režīms Svētes palienē kļūst stingrāks Ar 2008.gada 7.martu dabas parkam "Svētes paliene" stājas spēkā individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr.134). Būtiskākais, kas skar teritorijas apmeklētājus, tai skaitā putnu vērotājus dabas lieguma zonā, kas aizņem 2/3 no teritorijas kopējās platības, noteikts uzturēšanās aizliegums no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet apsaimniekotāji dabas lieguma zonā nedrīkstēs ierīkot aramzemes un pieļaut palienes aizaugšanu. | Putnu vērošanu Svētes lejtecē gan tas īpaši neietekmēs, jo lielākā daļa labāko novērošanas punktu teritorijas (tai skaitā dabas lieguma zonas) pārskatīšanai atrodas ārpus dabas lieguma uz dambjiem un ceļiem. Nedrīkstēs izmantot līdz šim divus lietotos ceļus: ceļu, kas no slūžām ved gar Svētes upes labo krastu Graužu māju virzienā un otru ceļu, kas nedaudz tālāk ved tieši līdz Svētes ietekai Lielupē iepretim Lakāju mājām. Šis ierobežojums lielā mērā skars makšķerniekus, kuri iecienījuši Svētes upi tuvāk tās ietekai Lielupē tieši pavasara sezonā. Noteikumi nosaka dabas parka "Svētes paliene" aizsardzības un izmantošanas kārtību un dabas parka funkcionālo zonējumu. Līdz ar to dabas parka teritorijā nav vairs spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Dabas parka platība ir 931 hektārs un tajā noteiktas šādas funkcionālās zonas: - dabas lieguma zona;
- dabas parka zona;
- neitrālā zona.
Visā dabas parkā aizliegts piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem, bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī informācijas stendus. Nedrīkst kurināt ugunskurus ārpus īpaši ierīkotām vietām (izņemot ugunskurus pagalmos, ugunskurus tādu ciršanas atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus un atjaunojot pļavas, kā arī ugunskurus tādu sanesumu sadedzināšanai, kurus palu ūdeņi atstāj uz pļavām un laukiem). Nedrīkst nobraukt no ceļiem. Visā dabas parkā bez Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu un ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu un atjaunotu mitrāju un palieņu pļavu biotopus un tiem raksturīgo savvaļas augu un dzīvnieku sugu populācijas. Tajā aizliegts medīt ūdensputnus. Nedrīkst uzart, kultivēt, ielabot palieņu pļavas un pļaut virzienā no lauka malām uz centru, izņemot gadījumus, ja citādi pļaušanu veikt nav iespējams un tiek ievēroti papildu nosacījumi dzīvnieku drošībai - vismaz uz trijām diennaktīm lauka vidū tiek atstātas vismaz 20 x 20 metru lielas nenopļautas platības vai 20 metru platas nenopļautas joslas. Jāievēro, ka līdz 1.martam jāizvāc vai jāsadedzina ārpus meža zemes cirstie koki un krūmi. Nav atļauts ieaudzēt mežu vai pieļaut lauksaimniecības zemju dabisko apmežošanos, veikt zemes transformāciju un nosusināt mitrājus. Dabas lieguma zonā apmeklētāji nedrīkst uzturēties no 1.marta līdz 1.jūnijam. Uzturēšanās aizliegums neattiecas uz Lielupi, kā arī gadījumiem, ja tas nepieciešams teritorijas uzraudzībai, apsaimniekošanai vai zinātnisko pētījumu veikšanai. Dabas parka zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo ainavu un kultūrvēsturisko vidi, kā arī veicinātu sugu un biotopu aizsardzību ārpus dabas lieguma zonas. Salīdzinājumā ar stingrāko dabas lieguma zonu, uz dabas parka zonu neattiecas 15 aizlieguma punkti. Būtiskākie no tiem: te atļauta aramzemju ierīkošana, likumā paredzētajā kārtībā var notikt ūdensputnu medības un nav paredzēts apmeklētāju uzturēšanās aizliegums putnu migrācijas un ligzdošanas laikā. Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu apdzīvoto vietu attīstību. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus. Šie noteikumi ir loģisks turpinājums darbībām, ko Latvijas Dabas fonda īsteno LIFE-Daba projekta "Palieņu pļavu atjaunošana" ietvaros. Pēdējo gadu laikā atjaunotas Graužu pļavas, kur nocirsti krūmi un atsākta pļaušana, arī citās platībās Lielupes labajā krastā. Iepriekšējā gadā Vides ministrijā apstriprināja dabas aizsardzības plānu, ko izstrādāja Rolands Lebuss no LOB. Tajā paredzēti Svētes palienes dabas vērtību saglabāšanai nepieciešamie pasākumi, kas tagad ir iestrādāti arī individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, tādejādi iegūstot likumisku spēku. Visus noteikumus, kuros paredzēti daudz vairāk punkti, kā šajā rakstā pieminēts, var lasīt šeit Dabas parka "Svētes paliene" funkcionālo zonu shēma 28893/Svetes_palienes_karte.doc (81.00 KB) Andris Klepers |