Bioloģiski daudzveidīga teritorija, funkcionē kā vienots “zaļais” koridors. Vizuāli un bioloģiski vērtīga teritorija Zemgalē, kas dažādo līdzeno lauksaimniecības zemju ainavu. Svētes ielejas posms sakrīt ar Latvijas un Lietuvas valstu robežām.

Liegums ir izveidots 2004. gadā, savukārt 2005. gadā ar grozījumiem likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (15.09.2005.) liegums apstiprināts par Natura 2000 vietu (kods – LV0529900).

Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā retus skujkoku mežus un mēreni mitras pļavas, kā arī neregulētu upes ielejas posmu. Līdz 2004. gadam, konstatēti četri īpaši aizsargājami biotopi:

• ošu meži ar lielo zvaigznīti Astrantia major;
• boreālie meži;
• melnalkšņu staignāji;
• mēreni mitras pļavas.

Potenciāli, spriežot pēc retajām un īpaši aizsargājamām augu sugām, teritorijā atrodami šādi biotopi: nogāžu un gravu meži, platlapju meži, kā arī ar pļavu sabiedrībām saistītas retas un īpaši aizsargājamas augu sugas.

Galvenās dabas vērtības ir neregulētais upes posms, bioloģiski vērtīgi meža nogabali, tajā skaitā dabiski meža biotopi, retas un īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas: lielā zvaigznīte Astrantia major, villainā gundega Ranunculus lanuginosus, kā arī spilvainais ancītis Agrimonia pilosa.

Svētes ielejas dabas lieguma dabas aizsardzības plāns (745.41 KB)