Spriedīs, kā apsaimniekot Durbes ezera pļavas

Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notiks š.g. 27. decembrī pl. 10:00 Durbē (kultūras namā) un pl. 14:00 Dunalkā (sporta hallē).

Kokvarde (Hyla arborea)

Durbes ezera pļavās

Spriedīs, kā apsaimniekot Durbes ezera pļavas

Dabas aizsardzības plāns ir instruments, ar kura palīdzību tiek nodrošināta līdzsvarota teritorijas aizsardzība un apsaimniekošana, ņemot vērā dabas aizsardzības prioritātes, uzsver R.Lebuss. Plānā jāparedz teritorijas aizsardzības ilgtermiņa un īstermiņa mērķi, teritorijas zonējums, ja tāds nepieciešams (plašām un neviendabīgām teritorijām) un pasākumi plāna mērķu sasniegšanai. Tajā būs noteiktas teritorijas nākotnes apsaimniekošanas un aizsardzības iespējas turpmākiem desmit gadiem.

Dabas lieguma "Durbes ezera pļavas" dabas aizsardzības plānu izstrādā Latvijas ornitoloģijas biedrība, projekta vadītājs ir Rolands Lebuss LIFE-Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros. Plāns izstrādāts laika posmam no 2007. līdz 2016. gadam.

Dabas liegums "Durbes ezera pļavas" izveidots 2004. gadā, lai nodrošinātu unikālu dabas vērtību, galvenokārt reto un īpaši aizsargājamo savvaļas putnu un augu sugu, kā arī biotopu aizsardzību. Dabas parks kopš 2004. gada ir "NATURA 2000" teritorija, tā platība – 596 ha, kas administratīvi ietilpst Durbes novadā, Dunalkas un Vecpils pagastos.

Liegumā iekļauta daļa no putniem nozīmīgās vietas – Durbes ezera. Šeit migrācijas laikā koncentrējas ļoti liels caurceļojošo zosu skaits, kā arī ligzdošanas sezonā reģistrēts lielāks griežu blīvums. No retajiem pļavu veidiem sastopamas sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas.

Liela daļa pļavu un ganību pārplūstošajās platībās ir aizaugušas ar krūmiem. Tās netiek apsaimniekotas, kaut arī īpašnieki maksā zemes nodokli. Vietām vienīgais saimnieks ir bebrs, pārpludinot vēl lielākas platības. Pļavu atjaunošana nodrošinātu nepieciešamo dzīves vietu apdraudētām augu un putnu sugām. Bez griezes īpaši jāuzsver arī mazais ērglis, kurš palieņu pļavas izmanto kā barošanās vietu. Tāpat arī ķikuts – putns, kurš vēl Kurzemes hercogistes laikos tika uzskatīts par samērā bieži sastopamu medījamu putnu, bet šobrīd Kurzemē jau ir izzudis. Viena no pēdējām vietām, kur bija vērojamas ķikutu riesta cīņas, bija tieši Durbes ezera krastā. Pļavu atjaunošana dod cerības piesaistīt šo putnu viņa vēsturiskajā dzīves vietā.

Projekta „Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros šobrīd noslēgti līgumi par 27 ha krūmu izciršanu aizaugušajās pļavās un par 40 ha pirmreizējās pļaušanas.

Pļavu apsaimniekošanas interese jau tagad veicinājusi nozīmīgas ainavas izmaiņas, veidojot atklātas palieņu pļavu teritorijas. "Tas ļauj cerēt, ka varbūt kādā pavasarī šeit atkal atgriezīsies ķikuti, lai nakts melnumā uzsāktu savas kareivīgās riesta cīņas," piebilst projekta reģionālais koordinators no Latvijas Dabas fonda - Jānis Reihmanis.

Dabas aizsardzības plāna pēdējā versija, par kuru diskutēs sabiedriskajā apspriešanā, pieejama šeit

Andris Klepers