Botāniskais liegums “Nīcas īvju audze” (94 ha) izveidots 1987. gadā ar mērķi saglabāt parasto īvi Taxus baccata tās dabiskajā augšanas vietā. Botāniskais liegums 108 ha platībā apstiprināts par dabas liegumu „Nīcas īvju audze” 1999. gadā.

Dabas liegums reprezentē Piejūras zemienei raksturīgus pārmitrus egļu-bērzu, egļu-bērzu mežus ar platlapju (kļavu, ošu, liepu, gobu, ozolu) piejaukumu, kuros aug parastā īve Taxus baccata, kā arī melnalkšņu-bērzu staignājus, kaļķainus zāļu purvus ar pūkaugļu grīsli Carex lasiocarpa, augsto grīsli Carex elata un Devela grīsli Carex davalliana un pļavas ar zilgano molīniju Molinia caerulea un ārstniecības brūnvālīti Sanguisorba officinalis.

Dabas lieguma auglīgās, periodiski pārmitrās augsnes, ko nodrošina spiedes ūdeņi un lieguma atrašanās platlapju mežu dabiskās izplatības reģionā ir daudzviet noteicis galvenokārt mitriem platlapju mežiem raksturīgu augu sugu klātbūtni dabas liegumā.

Lai gan dabas lieguma izveidošanas galvenais iemesls bija saglabāt parastās īves atradni Latvijā, dabas liegumā atrodas virkne citu dabas vērtību.

Balstoties uz īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sastopamību valstī un citur Eiropā, noteiktas dabas aizsardzības prioritātes dabas liegumā. Augstākā prioritāte ir sugām un biotopiem, kuri Latvijā ir ļoti reti un lokāli izplatīti, tipiski Piejūras zemienei, un tātad to saglabāšanai dabas liegumam ir vislielākā nozīme. Tie ir:

• Parastā īve,
• Dabiskie meža biotopi,
• Jaukti platlapju meži,
• Melnalkšņu staignāji.

Dabas lieguma mežus visvairāk ir ietekmējusi agrāk veiktā meliorācija, Jēčupītes taisnošana, kas sekmējusi mežu pārkrūmošanos un egles ekspansiju. Savukārt pļavas Jēčupītes malā ilgstoši nav apsaimniekotas, un tās ir daļēji aizaugušas ar kokiem un krūmiem.

Galvenie parastās īves populāciju ietekmējošie faktori ir noēnojums un liela mežaudžu biezība, kā arī nelielais īvju skaits dabas liegumā. Noēnotajiem kokiem neveidojas vairošanās orgāni, savukārt lielās biezības dēļ ir apgrūtināta vai pat neiespējama apputeksnēšanās. Potenciāli īves var apdraudēt to izrakšana, nociršana, tāpēc dabas liegumā netiek plānota dabas tūrisma infrastruktūra.

Dabas vērtību saglabāšanos liegumā nodrošinātu diferencēta pieeja - neiejaukšanās mežaudzēs, kurās vēlama dabiska meža attīstība un pārdomāta mežsaimnieciskā darbība pārējos nogabalos, kā arī specifiski pasākumi īves populācijas saglabāšanā.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā kā prioritāri apsaimniekošanas pasākumi izvirzīti: īvju atēnošana, īvju pavairošana ar spraudeņiem no vietējā materiāla, ar mērķi izstādīt jaunos kociņus atpakaļ dabas liegumā un palielināt īves populāciju.

 Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums (Liene Salmiņa, 2005, LDF):

 28453/Kopsavilkums_NIA.doc (25.00 KB)

Dabas aizsardzības plāns (pilnā versija) (Liene Salmiņa, 2005, LDF)

 28453/DAP_Nicasives_15_11.zip (2.12 MB)

 DAP kartogrāfiskais pielikums (© Baiba Strazdiņa). Kartes iespējams palielināt, klikšķinot uz tām.

Zemes lietojuma veidi		Robežu izmaiņu priekšlikumi
Meža augšanas apstākļu tipi		Biotopi
Apsaimniekošanas pasākumi		Funkcionālais zonējums

 Dabas liegumu "Nīcas īvju audze" fotogrāfijās var aplūkot šeit