Projekta mērķis

Lai nodrošinātu zinātniski pamatotu un likumdošanai atbilstošu lēmumu pieņemšanu par mikroliegumu izveidošanu vai atcelšanu aizsargājamām ķērpju sugām, 2002. gadā tika īstenots projekts “Mikroliegumi ķērpjiem”. Projekta darba grupā strādāja Viktors Jefimovs, Viesturs Lārmanis un Dr. hab. biol. Alfons Piterāns. Šāda projekta nepieciešamību veicināja Ministru Kabineta apstiprinātie Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, kas nosaka, ka mikroliegumi īpaši aizsargājamām ķērpju sugām izveidojami atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Šie kritēriji ir saistīti ar īpaši aizsargājamo sugu atradņu skaitu un skaita izmaiņām. Projekta uzdevums bija novērst minētās informācijas trūkumu un radīt priekšnoteikumus sistēmai, kas ļautu regulāri un ātri noskaidrot ikvienas īpaši aizsargājamās ķērpju sugas atradņu skaitu un stāvokli valstī.

Projekta pasākumi

Projektā īstenoti šādi pasākumi:

• darba objekta – apdraudēto ķērpju sugu saraksta sastādīšana;
• literatūras un citu rakstītu informācijas avotu izvērtējums, lai noskaidrotu apdraudēto sugu atradņu daudzumu un ietekmējošos faktorus;
• herbārija materiālu analīze, lai noskaidrotu atradņu skaitu;
• apdraudēto ķērpju datu bāzes izveide;
• Valsts meža dienesta datu bāzes VATSLBIO izvērtējums un lauka ekspedīcijas, lai precizētu priekšstatu par apdraudēto ķērpju saistību ar mežaudžu atslēgas biotopiem;
• mikroliegumu izveides ierosināšana lauka ekspedīciju laikā konstatētajās īpaši aizsargājamo sugu atradnēs;
• informācijas apkopojums, nosakot katras sugas atradņu skaitu un attīstības tendenci pēdējā desmitgadē.

Lai nodrošinātu darba rezultātu labāku piemērotību praktiskajam dabas aizsardzības darbam, projekta gaitā notika konsultācijas ar Latvijas vides aģentūras un Valsts meža dienesta darbiniekiem.

Projekta rezultāti 2002. gada beigās

Projekta rezultātā izveidots:

• 93 sugu garš apdraudēto (potenciāli vai jau šobrīd īpaši aizsargājamo) ķērpju sugu saraksts ar aktualizētu informāciju par atradņu skaitu un populācijas attīstības tendenci valstī;
• regulārai atjaunošanai paredzēta apdraudēto ķērpju sugu datu bāze (datu tabula), kurā atzīmētas visas atradnes (tikai ar herbāriju pierādītas), kādas Latvijā zināmas līdz 2002. gada beigām;
• ierosināts izveidot pirmos četrus mikroliegumus ķērpjiem. 

Izmantojot projekta rezultātus, sagatavoti un Latvijas Universitātes 61. konferences Botānikas un ekoloģijas sekcijas sēdē (06.02.2003.) nolasīti divi referāti – “Apdraudēto ķērpju sugu pētījumu rezultāti Latvijā” un “Izmaiņas Latvijas Sarkanās grāmatas ķērpju sugu sastāvā”. Projekta rezultāti prezentēti arī Valsts meža dienesta, VAS “Latvijas valsts meži” un Östra Götaland Meža pārvaldes (Zviedrija) kopīgi organizētajā seminārā (07.03.2003.) – projekta “Atbalsts dabisko meža biotopu inventarizācijai Latvijā” noslēgums un projekta “Dabisko meža biotopu apsaimniekošana Latvijā” atklāšana.

Projekta atskaite pieejama Latvijas Dabas fondā, kā arī tā ir iesniegta Latvijas Vides aizsardzības fondā. Elektroniskā veidā atskaite un apdraudēto ķērpju datu tabula ir iesniegta Latvijas Vides aģentūras dabas aizsardzības informācijas daļai un Valsts meža dienesta vides aizsardzības daļā. Atskaite pašlaik tiek uzlabota un drīzumā būs pieejama internetā.

Projekta rezultāti 2003. gada beigās

2003. gadā, vadoties pēc Valsts meža dienesta Meža biotopu datu bāzes, kā arī citiem avotiem tiks apsekoti ap 20% no iespējamām sevišķi retu un apdraudētu ķērpju sugu atradnēm. Atradnes apstiprināšanās un atbilstoša stāvokļa gadījumā tiks izveidoti mikroliegumi. Kopskaitā aptuvenais projekta laikā izveidojamo mikroliegumu skaits būs 20 – 30. Jāatzīmē, ka līdz 2002. gadam Latvijas teritorijā ķērpjiem nebija izveidots neviens mikroliegums, tādēļ projekts ir sevišķi nozīmīgs solis mērķtiecīgai ķērpju aizsardzības īstenošanai.

Viesturs Lārmanis