Projekta gaitā:

• veikta teritorijas ķērpju, augu, sēņu, bezmugurkaulnieku un putnu sugu apzināšana, noteiktas un kartētas biotopu grupas, tai skaitā dabisko biotopu robežas, kartētas reto sugu atradnes un savākta informācija par dabas pieminekļiem;
• izvirzīti teritorijas saglabāšanas mērķi un īsi formulēti nosacījumi dabas vērtību saglabāšanai;
• ieteikti bioloģiski pamatoti risinājumi negatīvo faktoru novēršanai nākotnē;
• izstrādāti ieteikumi teritorijas apsaimniekošanai un tās dalījumam zonās;
• izstrādāti ieteikumi parka robežu precizēšanai, vadoties no biotopu dabiskajām robežām;
• sniegti ieteikumi teritorijas aizsardzības nodrošināšanai;
• sagatavots un izdots informatīvs buklets par teritorijas dabas vērtībām;
• uzsāktas sarunas ar RD Vides un Pilsētas attīstības departamentu, par vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa piešķiršanu Mārupītes ielejai Rīgas pilsētā.

Mārupītes ieleja Rīgas pilsētā stiepjas ~6 km garumā, veidojot “zaļu stīgu” pilsētvidē. Upi Rīgā ietver paliene, nogāzes un vietām arī neapbūvētas pļavas virs ielejas nogāzes augšējās krants, veidojot vienotu dabisku un mazskartu biotopu kompleksu, kura izpēte līdz šim nebija veikta.

Izpēti 2004. gada veģetācijas periodā veica: Voldemārs Spuņģis, Aivars Petriņš, Edgars Vimba, Alfons Piterāns, Ivars Kabucis, Baiba Strazdiņa.

Paralēli izpētes darbiem tika izstrādāti ieteikumi potenciālā parka apsaimniekošanai, kā arī izstrādāts bioloģiski pamatots iespējamais teritorijas dalījums zonās.

Plānotā Mārupītes parka platība ir 24,6 ha. Teritoriju pārsvarā veido slapji melnalkšņu meži. Citu biotopu – sausieņu mežu, pļavu īpatsvars ir neliels. Teritorijā daudz pastāvīgi applūstošu mazu lāmu, vecupju, ielejas nogāzēs aizsākas vairāki avoti.

Melnalkšņu staignāji un mēreni mitras pļavas, kas lielākās platībās izveidojušies gar Mārupīti ir aizsargājami biotopi Eiropā. Tie ietverti Eiropas Savienības 1992. gada 21. maija direktīvas “Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību” (92/43/EEC) I pielikumā, kur melnalkšņu staignāji atzīti par vienu no prioritāri aizsargājamiem biotopiem.

Visā teritorijā daudz vecu lielu koku, vecu koku grupas un dižkoki. Par teritorijas bioloģisko daudzveidību liecina arī dažāda izmēra kritalas un stumbeņi.

2004. gadā Mārupītes ielejā konstatētas 26 ķērpju un 75 sēņu sugas. Upes ielejā atrastas vairākas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas.

Putnu fauna teritorijā ir bagātāka un daudzveidīgāka nekā parkos Rīgā. Teritorija vērtējama kā bioloģiski daudzveidīga. Interesanti, ka pilsētvidē šāda veida dabas komplekss vispār ir saglabājies, kā savdabīga liecība par Rīgas veģetācijas vēsturi.

Realizējot parka izveidi Mārupītes ielejā Rīgas pilsētā, kā to iesaka dabas pētnieki, tiktu izveidots pilsētvidei netipisks parks, kurš vairāk līdzinātos neskartai dabai kā pilsēttipa parkam. Šāda pieredze praksē pierādītu ilgtspējīgas attīstības idejas, bioloģiskās daudzveidības nozīmības un zaļās domāšanas iespējamību pilsētvidē.

Mārupītes ielejā nav jāveido pilsēttipa parks ar platiem celiņiem un tipisku parkveida ainavu. Upes ieleja pēc iespējas jāsaglabā patreizējā stāvoklī, veicot nelielus uzlabojumus biologu pārraudzībā. Šādi iespējams saglabāt bioloģiski daudzveidīgu teritoriju pilsētvidē arī nākošajām paaudzēm.

Ieva Rove