Projekta Pase | Projekta nosaukums | Dabas aizsardzības plāna atjaunošana dabas liegumam Jaunciems | Projekta norises laiks | 2003 | Finansētāji | Rīgas Domes Vides departaments | Projekta norises vieta | Jaunciems | Projekta vadītāja | Ieva Rove | Kontaktinformācija | telefons | 7034894 | Fax | 7830291 | e-pasts | rove@lanet.lv | adrese | Rīga, Kronvalda Bulvāris 4 | LV-1010, Latvija | Dabas liegums Jaunciems izveidots 1993. gadā, lai aizsargātu retas augu un dzīvnieku sugas, biotopus un kultūrvēsturiskas ainavas un nodrošinātu iedzīvotājus ar rekreācijai un izglītībai piemērotām vietām pilsētvidē. Lieguma vērtību nozīme nākotnē noteikti pieaugs, jo Rīga kā pilsēta turpina augt un tās antropogēni pārveidotā teritorija palielinās. Turklāt, Rīgas attīstības plānā norādīts, ka pilsētas turpmākajā attīstībā īpaša prioritāte ir dabas vērtību saglabāšana un degradētās vides atjaunošana un uzlabošana, tā veidojot priekšnoteikumus pilsētvides kvalitātes uzlabošanai. Liegums atrodas Rīgas pilsētā un to veido trīs atsevišķas teritorijas Ķīšezera Z un A krastā, ar kopējo platību 320 ha. Lielākā daļa zemes īpašnieku liegumā ir privātpersonas. Vairāk kā pusi lieguma teritorijas aizņem Ķīšezera akvatorija ar piekrastes niedrājiem putnu faunai nozīmīgu biotopu. Ezera akvatorija ir arī rekreācijas vērtība, ko vietējie iedzīvotāji un lieguma apmeklētāji izmanto peldēšanai un makšķerēšanai, kā arī braucieniem ar laivām. Lielas platības liegumā veido sausieņu un palieņu pļavas, no kurām daļa ir aizsargājamas Latvijā un Eiropā. Pļavās atrastas vairākas retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Pārmitrās palieņu pļavas ir piemērotas vairāku retu un aizsargājamu putnu sugu ligzdošanai. Mežaudzes un koku grupas liegumā aizņem nelielu platību, tomēr vairākas no tām ir bioloģiski vērtīgas un veido dzīvotni retām bezmugurkaulnieku sugām. Atsevišķi un grupās augoši koki dažādo lieguma dabisko ainavu. Vairāki liegumā augoši koki ir dižkoki. Dabas lieguma teritorijā atrodas vairāki nozīmīgi kultūras pieminekļi Vārnu māju kalēju sēta, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Bulduru pilskalns un Pulksteņkalniņš viduslaiku nocietinājuma paliekas. Pirmais dabas aizsardzības plāns liegumam izstrādāts 1998. gadā Rīgas Domes Vides departamentā laika periodam no 1998. līdz 2003. gadam. Dabas aizsardzības plāna atjaunošanu 2003. gadā veic Latvijas Dabas fonds, izpildot RD VD pasūtījumu. Tā izstrādes beigu termiņš ir 2003. gada novembris. Dabas aizsardzības plāna izstrāde norit atbilstoрi VARAM (Vides Ministrijas) 2002. 04. 07. rīkojumam Nr. 120 Par ieteikumiem dabas aizsardzības plānu izstrādāšanai. 2003. gada 22.maijā tika organizēta informatīvā sēde Rīgas Domes telpās, lai iepazīstinātu klātesošos ar dabas lieguma izveidošanas mērķiem un vēsturi. 2003. gada 6. augustā notika pirmā dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksme. Dabas aizsardzības plāna izstrādes darba grupa sanāksmē informēja par padarīto, izklāstīja būtiskākās problēmas liegumā un ieteica pasākumus teritorijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzturēšanai. Projekta izstrādes laikā apkopota esošā informācija par lieguma teritoriju. 2003. gada veģetācijas sezonā teritorija inventarizēta dabā, darba grupā iesaistīti vairāki sugu un biotopu eksperti no Latvijas Universitātes un Latvijas Dabas fonda. Inventarizācijas laikā eksperti inventarizēja lieguma dabas vērtības un tās ietekmējošos faktorus. Šī gada septembrī projekta nobeiguma fāzē notiek ekspertu iesniegtās informācijas analīze, lieguma zonējuma izmaiņu, apsaimniekošanas u.c. pasākumu plānošana. Plāna 1.redakcijai novembra sākumā tiks rīkota sabiedriskā apspriešana, lai informētu sabiedrību, tajā skaitā lieguma vietējos iedzīvotājus, par plānā paredzētajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem un vēlamajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Apspriedes laikā paredzēts arī aptaujāt zemes īpašnieku un sabiedrības viedokli, uzklausīt un izskatīt dažādus priekšlikumus, apspriest iespējamos interešu konfliktu risinājumus, panākt, lai dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības prasības būtu maksimāli saskaņotas, nodrošinot lieguma teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Ieva Rove |