Dabas liegums “Plieņciema kāpa” atrodas Tukuma rajona Engures pagastā. Valsts nozīmes dabas liegums ir dibināts 1987. gadā, kopš 2005. gada tas ir iekļauts arī Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā – NATURA 2000.

Liegums izveidots izteikta, vienlaidus piekrastes kāpu vaļņa aizsardzībai. Kāpu valnis klāts ar vecu priežu mežu, raksturīgas sausieņu un smiltāju augu sabiedrības, teritorijai ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Liegumā vērojamas izteiktas dinamiskam jūras krastam raksturīgās reljefa formas, savdabīga augu un dzīvnieku valsts un ekosistēmas. Liegumā atrodas Latvijā pēdējā kāpu deflācijas ieplaka – Vabu laukums jeb Baltā kāpa. Dabas lieguma platība ir 60,58 ha.

Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Plieņciema kāpa” izstrādāts 10 gadiem. Plānā apkopota vispusīga informācija par teritorijas vērtībām, analizētas dabas un sociālekonomiskās vērtības, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai izstrādāti ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi.

Patreizējā lieguma robeža neatbilst dabiskajai robežai, jo kāpu valnis turpinās ārpus lieguma ziemeļu virzienā. Dabas aizsardzības plāns ietver ieteikumu paplašināt lieguma teritoriju līdz dabiskajai robežai; pievienojamās teritorijas platība ir 24,26 ha.

Galvenās teritorijas dabas vērtības ir:

• dabas lieguma reljefs un kultūrvēsturiskā ainava, kas veido priekšnosacījumus retu un aizsargājamu dzīvotņu pastāvēšanai, tai skaitā pēdējā Latvijā saglabājusies deflācijas ieplaka;
• Latvijā un Eiropā reti un aizsargājami biotopi, tai skaitā: mežainas jūrmalas kāpas (biotopa kods 2180) 61,8 ha; ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2131*) 8,27 ha; priekškāpas (2120) 3,20 ha; melnalkšņu staignāji (9080*) 2,68 ha*.
• Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas, tai skaitā meža silpurene, atvašu saulrietenis, priežu sveķotājkoksngrauzis, tītiņš, sila cīrulis.
• Dabas aizsardzības plānā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi:
• Saglabāts teritorijai raksturīgais kāpu un deflācijas ieplakas reljefs;
• Saglabātas dzīvotspējīgas tipiskās un aizsargājamās, kāpu mežiem raksturīgās sugu sabiedrības un nodrošināti apstākļi to izplatībai ārpus tagadējām atradnēm;
• Labiekārtota atpūtas un teritorijas dabas vērtību izziņas infrastruktūra, sadalīta atpūtnieku plūsma un novirzīta no jutīgākajām vietām.

Lieguma dabas vērtībām piemīt arī augsta sociālekonomiska vērtība – tie ir augstvērtīgi rekreācijas resursi. Pēdējos piecos gados liegumā ir ievērojami palielinājies atpūtnieku skaits. Sakarā ar to, ka atpūtas infrastruktūra liegumā nav iekārtota, novērojama negatīva ietekme uz tā dabas vērtībām – zemsedzes nomīdīšana, piegružošana ar atkritumiem, braukšana ar autotransportu.

Lieguma austrumu daļā atrodas zivju pārstrādes uzņēmuma ražotne, kas samazina teritorijas rekreācijas vērtību (dūmi, spēcīga smaka). Sakarā ar precīzas informācijas trūkumu par ceha darbību, dabas aizsardzības plāna izstrādes darba grupa rekomendē veikt ceha ietekmes uz dabas liegumu – NATURA 2000 vietu novērtējumu. Novērtējuma rezultāti sniegs priekšstatu par nepieciešamajiem pasākumiem esošās situācijas uzlabošanai.

Lai aizsargātu un saglabātu dabas lieguma vērtības, paredzēta neiejaukšanās tā dabiskās attīstības procesos (51,7 ha platībā), izņemot dabas aizsardzības plānā aprakstītos biotehniskos pasākumus eitrofikācijas seku samazināšanai. Lai mazinātu smilts pārpūšanu teritorijā, paredzēts veidot kārklu zaru pinumus un kāpu niedres stādījumus. Nepieciešama viena mikrolieguma izveide dabas lieguma teritorijā, priežu sveķotājkoksngrauža populācijas aizsardzības nodrošināšanai.

Būtisks priekšnosacījums teritorijas dabas vērtību saglabāšanai ir atpūtas infrastruktūras izveide un uzturēšana, to nereklamējot, lai nepiesaistītu papildus apmeklētājus. Iekārtojot pārdomātu taku tīklu, atpūtas vietas un informējot apmeklētājus par vērtībām un iespējām pilnvērtīgi atpūsties, tiks nodrošināta dzīvotņu ilgtspējīga attīstība, būtiski neierobežojot sabiedrības intereses.

Dabas aizsardzības plānā tiek piedāvāti sekojoši teritorijas atpūtas infrastruktūras uzlabošanas pasākumi: gājēju taku labiekārtošana (7 takas, kopgarums 1561 m); kāpņu ierīkošana (četrās vietās, kopgarums 145 m); trīs sauso tualešu uzstādīšana (divas tualetes uzstādāmas atkarībā no līdzekļiem); divu atpūtas vietu labiekārtošana (vēl trīs vietas labiekārtojamas atkarībā no līdzekļiem). Autotransporta kustības ierobežošanai teritorijā paredzēta divu zemu baļķu žogu uzstādīšana (kopgarums 1024 m). Paredzēta 7 informatīvo stendu izvietošana teritorijā, kā arī izziņas takas izveide 1031 m garumā, ar vienu informatīvo stendu. Piedāvātajiem apsaimniekošanas pasākumiem norādīta to izpildes prioritāte.

Dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar 04.01.2006. Vides ministrijas rīkojumu Nr. 3.

2005. gada pavasarī AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Engures pagasta pašvaldību un LDf pārstāvjiem, plāno Meža dienu ietvaros Plieņciema kāpā organizēt talku, lai sakoptu teritoriju, uzstādītu vairākus infrastruktūras objektus un ierobežotu smilts izpūšanu, veidojot kārklu pinumus.

 Atkāpes par teritoriju

Dabas liegumā neatrodas valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi.

Interesantas ir teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības. Liegumā atrodas Vabu laukums – izpūsta deflācijas ieplaka kāpā, kur vairāku gadu simtu laikā vietējie zvejnieki žāvēja tīklus, 18. un 19. gs. būvēja kuģus. Kāpas ar veģetāciju neklāto daļu vietējiem iedzīvotāji dēvē par Balto kāpu. Šim nosaukumam nav saistības ar biotopa nosaukumu.

Plieņciems ir ne vien sens zvejnieku ciems, bet arī viens no vecākajiem Latvijas kūrortiem. Ziņas par kūrortu Plieņciemā atrodamas rakstītajos avotos jau kopš 1738. gada. 18. gs. tas bija izslavēts kūrorts – to par peldu un atpūtas vietu izvēlējās muižnieki un garīdznieki ar savām ģimenēm.

Dabas lieguma centrālajā daļā atrodas Plieņciema kapi. Tie atrodas uz kāpu vaļņa blakus jūrai, kas nav tipiski Latvijas piekrastes ciemos.

Pēc Engures draudzes 1779. gada reģistriem Plieņciemā bijušas tikai 9 zvejnieku saimniecības: Gala-Tomaļi, Vidus-Tomaļi, Risklāvi, Budas, Pavāri, Kunči, Plunči, Kraukļi, Vecvagari. Bijuši Roņu un Gruntes krogi.

Pieņciema kā kūrorta izaugsmi nojauta Rīgas tirgotājs, 3. Ģildes birģeris Bērs Zēligs Kleins, kurš nopirka Gruntes krogu un tā vietā 1808. gadā uzcēla masīvu divstāvu ēku, kur ierīkoja lielu deju zāli un ēdamzāli. To nosauca par Lielo krogu.

1810. gada 15. jūlijā, nolūkā uzlabot veselību ar jūras peldu palīdzību, Plieņu muižā ar ekipāžu no Krievijas ieradusies ķeizariene Elizabete Aleksejevna – cara Aleksandra I, ķeizarienes Katrīnas Lielās mazdēla, sieva. Ķeizarienei par godu laboja ceļu no Tukuma, noraka divus augstākos pakalnus, Plieņciema kāpā izraka ceļu uz jūru un iestādīja liepu aleju, lai ērti ar karieti varētu piebraukt pie peldvietas.

19. gadsimta 20. gados peldu sabiedrība sastāvējusi gandrīz tikai no Kurzemes muižniekiem. Plieņciema parkā bija ierīkota deju grīda, īpašs orķestris trīs reizes dienā spēlējis peldviesiem, 4  km no jūras uzcelta Plieņu muiža.

Plieņciems ir slavens arī kā kuģu būvētāju ciems, te uzbūvēti 9 lieli kuģi – pirmais būvēts 1882. gadā, pēdējais – 1924.-1925. gadā uzbūvētais četrmastu gafelšoneris ar palīgmotoru „Eurasia” bija lielākais zvejnieku būvētais kuģis Kurzemē un ievērojamā burinieku būves meistara Mārtiņa Morgenšterna (1866-1945) darbs.

* Biotopu platības norādītas lieguma teritorijai un tās potenciālam paplašinājumam.

Ieva Rove