Projekta Pase | Projekta nosaukums | Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam Stompaku purvi | Projekta norises laiks | 2005. gada marts - decembris | Finansētājs | AS Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales mežsaimniecība | Projekta norises vieta | Ziemeļlatgale Balvu rajona Susāju, Medņevas, Bērzkalnes un Lazdulejas pagasts, Stompaku purvi Stompaku un Mūrnieku purvs un tam piegulošie meži (3011 ha) | Projekta vadītāja | Ieva Rove | Kontaktinformācija | Telefons | 6399187, 7830999 | Fakss | 7830291 | E-pasts | rove@lanet.lv | Adrese | Rīga, Raiņa bulv. 31 | LV-1050, Latvija | Dabas liegums Stompaku purvi atrodas Balvu rajona Susāju, Medņevas, Bērzkalnes un Lazdulejas pagastā. Teritorijas aizsardzības sākums datējams ar 1977. gadu. Kopš 2005. gada dabas liegums ieguva NATURA 2000 vietas (kods LV0502600) statusu. Teritorija izveidota ar mērķi saglabāt Latvijā un Eiropā retus un aizsargājamus purva biotopus, augu sabiedrības, apdraudētas un aizsargājamas dzīvnieku sugas. Nozīmīga teritorija augsto purvu aizsardzībai austrumu tipa augstie purvi ar ārkausa kasandru. Dabas lieguma teritoriju veido Stompaku un Mūrnieku plašie purvi, kurus ietver un savieno purvaina, lapukoku un jauktu koku meža joslas. Purva minerālsalās attīstījušās vecas priežu un apšu audzes. Dabas lieguma platība ir 3011 ha. Dabas aizsardzības plāna izstrādē piedalījās vairāku nozaru eksperti: Lelde Eņģele (augu sugas un biotopi), Aivars Petriņš (putnu sugas), Jānis Gailis (bezmugurkaulnieki), Baiba Strazdiņa (kartogrāfija), Indulis Vanags (meža biotopi), Andrejs Krakups (hidroloģija). Izstrādājot plānu, pieaicināti konsultanti: Teiču rezervāta botāniķe Vija Kreile, LDF eksperte Liene Salmiņa. Dabas aizsardzības plāna izstrādi vadīja un plānu rakstīja augu sugu un biotopu eksperte Ieva Rove. Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam Stompaku purvi izstrādāts 10 gadiem. Plānā apkopota vispusīga informācija par teritorijas vērtībām, analizētas dabas un sociālekonomiskās vērtības, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai izstrādāti ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi. Plašajos Stompaku un Mūrnieku purvos dabas vērtību izpēte līdz šim nav veikta, tāpēc ekspertiem 2005. gadā pavērās plašs darba lauks. Tika pētīta purvu nosusināšanas vēsture, aktualizēta teritorijas hidroloģiskā karte. Dabā inventarizēta lieguma veģetācija, ornitofauna un bezmugurkaulnieku fauna. Tāpat, kartēti biotopi. Kopā ar AS Latvijas Valsts meži darbiniekiem tika domāts par lokālas atpūtas infrastruktūras plānošanu un izveidošanu nākotnē. Aktuāla bija pasākumu plānošana purva hidroloģiskā režīma daļējai atjaunošanai pēc nosusināšanas. Hidroloģiskais režīms tiks atjaunots pēc mazākā riska principa, ievērojot, ka laika gaitā ekosistēmas ir pielāgojušās nosusināšanas ietekmēm un strauji notiek purva biotopu atjaunošanās. Tāpat, samazinot ūdens noplūdi no purva, svarīgi neappludināt saimniecisko mežus dabas lieguma apkārtnē. Galvenās teritorijas dabas vērtības ir: - Dabas lieguma pārmitrie biotopi, kas rada dzīvotni Latvijā un Eiropā retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām; teritorijā sastopami pieci Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājami biotopi 2288 ha platībā, tai skaitā trīs biotopu aizsardzība ir prioritāra; dabas liegumā konstatēti boreālie meži (kods 9010*) 106 ha, degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7121) 210 ha, neskarti augstie purvi (7110*) 1465 ha, pārejas purvi un slīkšņas (7140) 171 ha, purvaini meži (91D0*) 335 ha.
- Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku, galvenokārt, putnu sugas; liegumā līdz šim konstatētas 24 aizsargājamas putnu sugas, tai skaitā Latvijā un Eiropā ļoti retas, putnu aizsardzībai izveidoti 9 mikroliegumi, tai skaitā seši medņu riestu aizsardzībai; 8 aizsargājamas augu sugas un piecas aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas.
Dabas aizsardzības plānā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi: I dabiski un bioloģiski vērtīgi purvu un mežu biotopi 90 % lieguma teritorijas; II saglabātas dzīvotspējīgas aizsargājamo putnu atradnes un augu sabiedrības; III atjaunots teritorijas hidroloģiskais režīms. Liegumam piemīt augsta bioloģiskā vērtība. Sociālekonomiska nozīme ir plašajām dzērveņu audzēm. Liegumā atrodas lielākā nacionālo partizānu grupējuma piemiņas vieta Latvijā un Baltijā. Lieguma teritorijā nav izplatītas ar tūrismu saistītas aktivitātes. Salīdzinoši lielāks apmeklējums vērojams rudenī, kad plaši izplatīta ir ogu lasīšana. Dažas reizes gadā nacionālo partizānu piemiņas vietu apmeklē apvienības Daugavas Vanagi pārstāvji, Latvijas bruņoto spēku pārstāvji un citi interesenti. Patreiz būtiska negatīva ietekme no teritorijas apmeklēšanas nav novērota. Pasākumi ir plānoti mazākā iespējamā riska robežās, norādīts patreiz veicamo pasākumu kopums, ar mērķi dabas aizsardzība. Plānā aprakstītās vērtības ir galvenie indikatori, lai novērtētu apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti. Uzstādīti pamatnosacījumi teritorijas dabas vērtību aizsardzībai. Norādīti prioritārie pasākumi, II un III prioritātes pasākumi veicami atkarībā no pieejamā finansējuma un apsaimniekotāja prioritātēm. Lai aizsargātu un saglabātu dabas lieguma vērtības, paredzēta neiejaukšanās tā dabiskās attīstības procesos (2321 ha platībā), izņemot dabas aizsardzības plānā aprakstītos biotehniskos pasākumus medņu riestu apsaimniekošanai. Lai mazinātu ūdens aizplūšanu no purviem, paredzēts uzstādīt 28 koka aizsprostus-dambjus. Plānota 11 mikroliegumu pieteikumu sagatavošana apodziņa, baltmugurdzeņa un trīspirkstu dzeņa aizsardzības nodrošināšanai. Plānots labiekārtot atpūtas vietu un uzstādīt informācijas stendu pie lieguma ziemeļu robežas. Purva ceļa malā paredzēts atjaunot laipu, taku ar koka segumu, norādes uz nacionālo partizānu piemiņas vietu. No jauna ieteikts iekārtot autobusu apgriešanās un stāvēšanas laukumu, uzstādīt vienu koka tiltu pāri grāvim, kā arī uzstādīt informācijas stendu par nacionālo partizānu piemiņas vietu. Būtiskākais pasākums dabas aizsardzības prasību nodrošināšanai ir neiejaukšanās (regulējamā režīma zona), kur atbalstāma biotehnisko pasākumu veikšana, meža cūku medīšana, kā arī izziņas taku un skatu torņu uzstādīšana, saskaņā ar dabas aizsardzības plānu. Pārējie plānā uzskaitītie pasākumi ir ieteicami un pieļaujami, bet nav būtiski nepieciešami dabas aizsardzības prasību nodrošināšanai teritorijā. Pamatojoties uz dabas vērtībām un plānā piedāvātajiem apsaimniekošanas pasākumiem, ieteikts teritorijā nodalīt divas funkcionālās zonas: 1. (regulējamā režīma) zonu (2321 ha) un 2. (dabas lieguma) zonu (689 ha). Aizliegtās un atļautās darbības teritorijā un tās funkcionālajās zonās aprakstītas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā. Atkāpe par teritorijas vēsturi Dabas lieguma teritorijā un tā apkārtnē neatrodas neviens valsts aizsardzībā esošs kultūrvēsturisks piemineklis. Partizānu mītnes Lieguma teritorijā, Stompaku purva austrumu daļā atrodas lielākā un ievērojamākā Latvijas nacionālo partizānu apmetnes piemiņas vieta. Stompaku purva dienvidu malā atrodas piemiņas vieta komunismu atbalstošo partizānu apmetnes vietā. Balvu rajona novadpētnieks un apvienības Daugavas Vanagi Balvu nodaļas vadītājs Z. Berķis apkopojis informāciju par Stompaku purva nacionālo partizānu apmetnes vietu Saliņu mītnes. Šo apmetni iekārtoja 1944. gada beigās, sāka izmantot 1945. gada 7. janvārī, kad apmetnē uz dzīvi apmetās 100 vīri. Kopumā visā apmetnes pastāvēšanas laikā uzbūvēja un iekārtoja 22 bunkurus. Vienā bunkurā varēja uzturēties 20-30 partizāni. Nometnē atradās 18 partizānu grupas, katrā no 6 līdz 30 vīriem, apmetnē uzturējās arī sievietes, bērni un veci cilvēki. Vienā zemnīcā izveidoja un iesvētīja baznīcas bunkuru. Salās atradās slimnīca un kapi, kā arī zirgi. Apmetne bija stingri apsargāta, veidoti gan slēpņi, gan ierakumi, gan nocietinājumi vairākās līnijās apkārt apmetnes centram. Stompaku purva partizānu apmetne bija viena no lielākajām zināmajām partizānu apmetnē Baltijas reģionā. Zināms, ka vairākus mēnešu apmetnē dzīvoja ~ 400 cilvēku. Vēsturē labāk zināma ir Stampaku kauja 1945. gada 2.-3. martā, kad 300-310 karot spējīgie nometnes iemītnieki atvairīja vairākkārtīgi lielāku valdošās varas pārspēku. 3. martā, pēc kaujas partizāni pameta apmetni un sadalījās visā Ziemeļlatgalē, lai turpinātu cīņas jau mazākās vienībās. Patreiz uz apmetnes vietu izveidota daļēji nostiprināta taka no Purva ceļa. Takas malās izvietoti dažāda lieluma, materiāla, dažādi noformēti stendi un norādes. Taka iekārtota, veidojot koka segumu, pirms ~ 10 gadiem, patreiz tā būtu jāatjauno. Tāpat, takas malās jāizvieto vienota izskata norādes un stendi. Pie takas sākuma jāiekārto autobusu apgriešanās laukums un jānovieto viens informācijas stends. Vairākas reizes gadā Stompaku purva partizānu mītnes vietu apmeklē apvienības Daugavas Vanagi pārstāvji, Latvijas Bruņoto spēku pārstāvji, zemessargi u.c. Mītnes apmeklējums un nakšņošana purvā ietverta vairāku vasaras nometņu programmās. Komunismu atbalstošo partizānu nometnes vietā no 1943. g. septembra līdz 1944. gada martam atradās 1. Latviešu partizānu brigādes 2. vienības 1. nometne. Piemiņas vieta patreizējā izskatā, ar lieliem akmeņiem tika ierīkota 1985. gadā, to veica toreizējā Žīguru MRS, Egļavas mežniecības darbinieki Viļakas vidusskolas vēstures skolotājas Leontīnes Maksimovas vadībā. Teritorijas nosaukums Plāna izstrādes laikā, gan informatīvajā sēdē, gan uzraudzības grupā tika spriests, ka patreizējais dabas lieguma nosaukums Stompaku purvi ir neprecīzs, jo dabas liegumā ietverti divi lieli purvi: Stompaku purvs un Mūrnieku jeb Lielais purvs. Lai saglabātu abu purvu nosaukumus, izteikts priekšlikums dabas lieguma nosaukumu mainīt Stompaku un Mūrnieku purvi. Ieva Rove |