Piekrastes biotopu un sugu monitorings
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Projekta Pase
Projekta nosaukums Piekrastes biotopu un sugu monitorings
Projekta norises laiks 2003, 2004
Izpildītāji Latvijas Dabas fonds
Finansētāji Latvijas Vides aģentūra
Projekta norises vieta Piekrastes teritorijas
Projekta vadītāja Brigita Laime

Kontaktinformācija

telefons 7034894
Fax 7830291
e-pasts laime@lanet.lv
adrese Rīga, Kronvalda Bulvāris 4
LV-1010, Latvija

2003. gadā paveiktais

Piekrastes biotopu un sugu monitorings 2003.gadā veikts saskaņā ar šā monitoringa apakšprogrammas rīcības plānu: raksturota veģetācija un antropogēnā ietekme 21 monitoringa stacijā un bezmugurkaulnieki 8 monitoringa stacijās, kā arī izveidota piekrastes monitoringa datu bāze, sagatavots gala ziņojums.

Monitoringa dati liecina, ka no aplūkotajām monitoringa vietām visdegradētākās ir Kolka, Lielirbe, Šķēde, Daugavgrīva, Saulkrasti un Vitrupe. Viskritiskākais stāvoklis ir Kolkā, jo liela daļa piekrastes biotopu ir iznīcināti vai ļoti stipri traucēti. Visas iepriekš pieminētās vietas ir ar lielu antropogēno noslodzi un mazattīstītu labiekārtojumu. Vienlaicīgi negatīvs faktors ir arī jūras krasta apbūve, kas samazinot dabisko biotopu platību, palielina atpūtnieku koncentrāciju no apbūves brīvajos krasta posmos.

Apdraudētākie piekrastes biotopi ir embrionālās kāpas un priekškāpas, kuros novērotas augāja struktūras un augu sugu sastāva izmaiņas, kā arī biotopu platības samazināšanās. Sakarā ar šo biotopu stāvokļa pasliktināšanos nepieciešams veidot mikroliegumus Lēzela vīrceles un sīkziedu plaukšķenes aizsardzībai.

Bezmugurkaulnieku monitorings parāda, ka taksonu daudzveidība lielā mērā ir atkarīga gan no biotopa platības, gan blakus esošiem biotopiem, gan arī antropogēnās slodzes. Piemēram, 2003. gadā sugām visbagātākā vieta bijusi Pāvilosta, kur konstatēta 91 vaboļu suga. Tas izskaidrojams ar to, ka Pāvilostā ir vienas no plašākajām pelēkajām kāpām Latvijā un to augājā raksturīga daudzveidīga mozaīkveida struktūra.

Pašvaldībām un aizsargājamo dabas teritoriju administrācijām jāorganizē kāpu labiekārtošana atpūtas vietās, jo lielākajā piekrastes daļā Latvijā vispār nav nekāda vai ir ļoti maz attīstīts labiekārtojums. Galvenā uzmanība šajā kompleksajā labiekārtojumā jāvelta “koka laipu” ierīkošanai pāri kāpām. Savukārt reģionālajām vides pārvaldēm saskaņojumus par jaunu viesu māju celtniecību, atpūtas vietu, auto stāvlaukumu un citu būvju paplašināšanu, atjaunošanu vai jaunu ierīkošanu būtu jādod tikai tad, ja plānotās būves projektā tiek iekļauta arī attiecīgā piekrastes posma labiekārtošana.

Piekrastes biotopu un sugu turpmākajā montoringā ļoti aktuāla ir jūras piekrastes vienotas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izveidošana Latvijā.

 2004. gadā paveiktais

Otrajā Vides Nacionālās monitoringa programmas Bioloģiskās daudzveidības monitoringa daļas realizācijas gadā Piekrastes biotopu un sugu monitorings veikts saskaņā ar šā monitoringa apakšprogrammas rīcības plānu 2004. gadam.

Veģetācijas monitoringā kopā izveidoti 4749 parauglaukumi, kuros reģistrētas 156 augu un ķērpju sugas, tajā skaitā 102 vaskulāro augu sugas, 25 sūnu sugas un 29 ķērpju sugas. Vislielākā sugu daudzveidība konstatēta pelēkajās kāpās, kopā 119 sugas. No uzskaitītajām sugām 11 sugas ir ietvertas Latvijas Sarkanajā grāmatā, 7 sugas īpaši aizsargājamo augu sarakstā, 3 sugas mikroliegumu sugu sarakstā. Monitoringa dati parāda, ka Eiropā aizsargājamās augu sugas Lēzela vīrceles Linaria loeselii stāvoklis ir stabils. Arī Latvijā aizsargājamās, ļoti retās sugas jūrmalas zilpodzes Eryngium maritimum stāvoklis būtiski nav pasliktinājies.

Bezmugurkaulnieku (vaboļu) monitorings veikts Akmeņraga jeb Ziemupes 2 monitoringa stacijā. Konstatēts, ka pelēko kāpu vaboļu fauna ir daudzveidīga, taču, salīdzinot ar agrāko gadu pētījumiem, ir samazinājies novēroto sugu skaits un sugu indivīdu dinamiskais blīvums. Visticamāk, ka tas ir izskaidrojams ar nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem – augsts mitruma līmenis un zema gaisa temperatūra 2004. gada pavasarī un vasarā, kas ir radījuši negatīvu ietekmi uz vaboļu vairošanos, izdzīvotību un aktivitāti.

Monitoringa dati liecina, ka no aplūkotajām monitoringa vietām vissliktākā stāvoklī piekrastes biotopi un sugas ir Saulkrastos, Šķēdē, Kolkā, Vitrupē un Lielirbē. Šajās vietās steidzīgi vajadzīgi piekrastes labiekārtošanas darbi, vietām pat biotopu atjaunošana. Konkrēti ieteikumi katras monitoringa vietas aizsardzībai izklāstīti rezultātu analīzes nodaļā.

Rezultāti apkopoti, izmantojot 2003.gadā izveidoto piekrastes monitoringa datu bāzi. Gala ziņojums elektroniskā formā pieejams LVA mājas lapā.

Brigita Laime

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs