Pelnīt un saimniekot var arī dabas liegumos

"Lieguma statuss pļavās – tas nenozīmē pilnīgu saimniekošanas aizliegumu," uzsver bioloģijas profesors Jānis Vīksne. "Tieši otrādi – pļavas aizsargāt nav iespējams bez cilvēciskas līdzdalības. Pļavas, atstājot neapstrādātas, aizaug ar krūmiem, vēlāk tur rodas mežs, jo mēs dzīvojam mērenā mežu joslā, kur mežs ir veģetācijas galējā attīstības stadija".

Pelnīt un saimniekot var arī dabas liegumos

"Baltceru" māju saimnieks Dvietes

palienē rūpīgi savāc sienu.

Par "Agrovides" maksājumiem viņš

līdz šim vēl nebija dzirdējis.

"Es neesmu zemnieks, esmu zemkopis un tā ir būtiska atšķirība," smiltenietis Verners Pudāns raksturo savu nodarbošanos, kas no vaļasprieka izaugusi par peļņu nesošo nozari. V. Pudānam pieder zeme vairākos dabas liegumos Vidzemē, ko viņš mērķtiecīgi kopj, par to saņemot atbalsta maksājumus no Lauku atbalsta dienesta programmas "Agrovide" par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu.

"Lieguma statuss pļavās – tas nenozīmē pilnīgu saimniekošanas aizliegumu," uzsver bioloģijas profesors Jānis Vīksne. "Tieši otrādi – pļavas aizsargāt nav iespējams bez cilvēciskas līdzdalības. Pļavas, atstājot neapstrādātas, aizaug ar krūmiem, vēlāk tur rodas mežs, jo mēs dzīvojam mērenā mežu joslā, kur mežs ir veģetācijas galējā attīstības stadija". Par to arī liecina fakts, ka pirms 70 gadiem, kad Latvija Eiropas mērogā bija agrāri attīstīta valsts, meža zemes aizņēma tikai 29% tagadējā 41% vietā.

138 eiro par hektāru

Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta maksājumus zemes īpašniekiem iespējams saņemt visā Latvijā un to pārvalda Lauku atbalsta dienests. Kompetentākie palīgi zemes īpašniekiem ir lauku konsultanti. Atsevišķiem projektiem iespējams saņemt arī papildus finansiālu atbalstu. Arī tie ir ES fondu līdzekļi, kas paredzēti dabas aizsardzībai un tādēļ vairāk skar esošo NATURA 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīklu. Piemēram, LIFE-Daba finansētus projektus dabas aizsardzībā īsteno vairākas sabiedriskas organizācijas: Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, kā arī rajonu padomes vai rezervātu administrācijas, universitātes un citi.

 Lai pieteiktos uz bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu un saņemtu Lauku atbalsta dienesta administrētos "Agrovides" maksājumus, ļoti bieži savas ilgi neapsaimniekotās pļavas jāatjauno pļaušanas stadijā. Tas nozīmē, ka daudz laika un līdzekļu jāvelta krūmu ciršanai un pļavas iekopšanai. Daudzviet Latvijā dabisko pļavu īpašniekiem jānopūlas, lai tās iekļautu tā sauktajos "zaļajos blokos" – Lauku Atbalsta dienesta veidotajās Lauku bloku kartēs, kurās atzīmē bioloģiski vērtīgos zālājus, un lai varētu pretendēt uz 138 eiru maksājumu par 1 ha to uzturēšanai.  Par to, ka apsaimniekotā pļava atrodas dabas liegumā, papildus vēl  var saņemt 28 eiro par 1 ha.

Alsundznieks Jānis Gornijs Užavas augšteces dabas liegumā apsaimnieko 24 ha senču īpašuma,

"Bērzleju"saimnieks J.Gornijs

rāda atjaunotās pļavas Užavas augštecē

kura lielāko daļu aizņem palieņu pļavas. "Sākotnēji šķita, ka no saimnieciskā viedokļa liegums būs zudusī zeme. Tagad, redzot priekšrocības un iespējas, ir pilnīgi skaidrs: varu būt laimīgs, ka manas pļavas atrodas Užavas liegumā," atzīst J. Gornijs. 2004. gadā veidojot liegumu, zemkopja pļavās speciālisti novērtējuši bioloģisko daudzveidību, un Lauku bloku kartēs tās atzīmētas zaļā krāsā. J. Gornijs iegādājies mulčeri – pļaujmašīnu, kas vienlaikus pļauj un sasmalcina zāli, tā speciāli pielāgota nelīdzenu teritoriju pļaušanai (pļaušanas augstums ir 2 – 14 cm virs zemes un dabas aizsardzības nolūkā vēlams pļaut pēc iespējas augstāk). Mulčeris iegādāts Vācijā, tāpēc izmaksājis par trešdaļu lētāk, nekā Latvijā. Pie mums jaunu varot iegādāties par 1700 latiem.

J. Gornijs ir paju sabiedrības līdzīpašnieks, tā apsaimnieko daļu no dabas liegumā esošajām pļavām. Kaimiņi gaidot, kad Jānim būs kāda brīvāka diena, lai appļautu arī viņu platības. Ar sienu viņš apgādā liellopu fermas Alsungas apkārtnē.

Pastāv uzskats, ka, pļaujot bioloģiski vērtīgos zālājus, zāle jānovāc no pļavas, un tālab rodas problēmas ar siena realizēšanu. Bieži dzirdēts, ka saimnieki sienu atdod bez maksas, tikai jāatbrauc pakaļ, to sadedzina turpat lauka malā vai ieved mežā. Lauku atbalsta dienesta noteikumi atļauj zāli atstāt uz pļavas sasmalcinātā veidā. Šajā gadījumā mulčeris labi noder. Turklāt no upju palieņu pļavām, kas regulāri applūst, lielākos palos straume visu lieko nones nost. Reizēm tieši otrādi - uz pļavas tiek sanests tāds zemes un barības vielu daudzumu, ka jābrīnās, kā šādu pļavu tālāk apsaimniekot.

J. Gornijs rāda palielus celmus pļavā, kuri nozāģēti tik zemu, lai neradītu bojājumus pļaujmašīnai

Lauksaimniecības zemē cirstie koki

rada papildus vērtību.

pļaušanas laikā. Dabas liegumā "Užavas augštece" prioritāte ir palieņu pļavu saglabāšana, tāpēc ar Latvijas Dabas fonda LIFE-Daba finansēta projekta "Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem" atbalstu, visu ar 25 gadus veciem bērziem un alkšņiem aizaugušo lauksaimniecības zemi izdevies attīrīt. Tās bija aizaugušas, jo 20. gs. astoņdesmitos gados šīs tālās un grūti pieejamās pļavas saimnieciski nevienam nebija vajadzīgas.

"Nesaprotu, ko gaida kaimiņos esošo aizaugušo pļavu īpašnieki. Tur taču skaidri redzama vērtība, tikai jāsāk darboties", teic J. Gornijs. Vienlaikus saimniekam prieks par sakopto ainavu un lielo dabas daudzveidību, kas, viņaprāt, palielina īpašuma vērtību.

Zemkopji sarosījušies

Dabisko pļavu teritorijas daudzus īpašniekus mudinājušas atgriezties senču īpašumos un apsaimniekot tos dabai draudzīgā veidā, vienlaikus par to saņemot arī  naudu. Daudz aktīvāk cilvēki arī zemi pērk un pārdod. Piemēram, Ziemeļgaujas palienē, kur tās vidusdaļas tecējumā vēl pirms desmit gadiem bija daudz novārtā pamestu zemju un māju, šodien cilvēki pārpērk viens no otra zemi, jo LIFE-Daba projekts un "Agrovides'' programma ļauj ekonomiski pamatoti saimniekot un pelnīt naudu arī no pilsētām nomaļās vietās.

Latvijā rodas arvien vairāk zemkopju, kuri pļavu kopšanā saskatījuši ekonomiski pamatotu perspektīvu un mērķtiecīgi nodarbojas ar to, paralēli turot lopus vai apsaimniekojot mežu.

"Bioloģiskās daudzveidības

uzturēšana zālājos" veicina

saimniecības ekonomisko

izaugsmi un saimniekošanu

videi draudzīgā veidā

Par to liecina arī Zemkopības ministrijas izsludinātā pieteikšanās jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšanai, kuras laikā plānoto apmēram 1500 pieteikumu vietā tika saņemti 2642. Zemkopības ministrija noslēgusi vienošanos ar Latvijas Dabas fondu un projekta “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana” ietvaros ir jau uzsākta zemju īpašnieku pieteikto pļavu apsekošana, ar mērķi noteikt jaunus bioloģiski vērtīgus zālājus, par kuriem varēs saņemt atbalsta maksājumus no programmas “Agrovide” apakšpasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbilstoši Latvijas Lauku attīstības plānam Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam. Tas uzskatāmi pierāda, ka bioloģiski vērtīgie zālāji ir arī daudzviet ārpus dabas liegumiem un tas drīzāk ir attieksmes jautājums vai īpašnieks vēlas saimniekot videi draudzīgā veidā. Arī lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Guntis Tīģeris no Ķekavas atzīst, ka šogad pieprasījums pēc mulčeriem vai dažādu tipu zāles pļāvējiem palielinājies.  

Par dabisko zālāju uzturēšanu maksā ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī vienā no pasaules bagātākajām valstīm – Norvēģijā. Lai cilvēki dzīvotu infrastruktūras ziņā mazāk attīstītajos valsts iekšzemes reģionos, valsts subsidē lauksaimniecību un zemes īpašniekiem par pļavu pļaušanu un noganīšanu maksā vismaz četras reizes lielāku summu.

Latvijas pļavās aug vairāk nekā 520 augu sugu – apmēram viena trešā daļa no Latvijas ziedaugiem. Dabiskie zālāji nodrošina ar pļavām saistīto putnu sugu izdzīvošanu. Griežu skaits (pēc ornitologa Oskara Keiša vērtējuma, 38 tūkstoši pāru) ir lielākais visā Eiropas Savienībā.

Sibīrijas skalbe Ilūkstes palienē

Tāpēc svarīgi ielāgot arī dabai draudzīgu saimniekošanu: piemēram, pļaušana no vidus uz malām palielina griežu izdzīvošanas iespējas par 55%, citām dzīvnieku sugām šī proporcija ir līdzīga.

Andris Klepers, Latvjas Dabas fonds, Tel.: 7221580

Raksts saīsinātā versijā publicēts Latvijas Avīzē 2005.gada 1.augustā (19.lpp.)