Lielupes grīvas pļavas
Jaunumi
Misija
Kā mūs atrast?
Struktūra
Vēsture
Gada pārskati
Dabas interešu aizstāvība
Iedzīvotāju un NVO līdzdalības celšana
Dabas aizsardzības plāni
DA plāna izstrāde dabas liegumam Sātiņu dīķi
DA plāna izstrāde dabas liegumam Ruņupes ieleja
DA plānu pasākumu efektivitātes novērtējums
COASTLAKE
Dviete
MARMONI
Zivjērglis
Baltijas grīšļu ķauķis
SNOWBAL
Hydroplan
FOR-REST
GRASSSERVICE
Lietuvas kartēšana
EKOenerģija
Bioloģiskās daudzv. monitoringa aktualizācija
Citi projekti
Sludinājumi
Fotogalerija
Saites
Publikācijas
Dabas skola Ķemeros
Zooloģijas muzejs
Dabas takas un torņi

 

liela izmēra apavi

Projekta Pase
Projekta nosaukums Dabas lieguma "Lielupes grīvas pļavas" dabas aizsardzības plāna izstrāde
Projekta norises laiks 2004. gada augusts – 2005. gada janvāris
Finansētāji Dabas aizsardzības pārvalde, LDF
Projekta norises vieta Jūrmalas pilsēta
Projekta vadītājs Ivars Kabucis

Kontaktinformācija

telefons 7830999
Fax 7830291
e-pasts kabucis@lanet.lv
adrese Rīga, Raiņa bulv. 31
LV-1050, Latvija

Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas“ atrodas Jūrmalas pilsētā. Vietējas nozīmes dabas liegumi daļā no teritorijas izveidoti ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem 2001. un 2002. gadā. Valsts nozīmes dabas lieguma statuss teritorijai noteikts 2004. gadā. 277 ha platība. Dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas” sastāv no sešām atsevišķām teritorijām.

Tas, ka liegumu veido 6 atsevišķu izolētu teritoriju komplekss abos Lielupes krastos liecina par biotopu fragmentāciju, kas notikusi Jūrmalas pilsētas atsevišķo daļu vēsturiskās attīstības gaitā. Saglabājušies pļavu fragmenti veido nozīmīgu ekoloģisko koridoru, kas ir dabisks migrāciju ceļš palienes augu un dzīvnieku sugām. Šie Lielupes palienes dabiskie fragmenti ir liecība par apkaimes augu un dzīvnieku valsti. Tā veidojusies Lielupes palu, kā arī vējuzplūdu laikā upes grīvā ieplūstošo iesāļo Rīgas jūras līča ūdeņu ietekmē. Šo apstākļu kopums veicinājis savdabīga, tikai Lielupes grīvai raksturīga, neatkārtojama sugu kompleksa izveidošanos.

Unikālo dabas apstākļu dēļ liegumam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ne tikai Jūrmalā, bet arī visas valsts mērogā. Liegums iekļauts Latvijas oficiālajā priekšlikumā Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkla NATURA 2000 izveidošanu.

Viena no lielākajām lieguma vērtībām ir pļavu biotopu daudzveidība, pavisam 11 dažādi biotopi, no kuriem retāki ir zilganās molīnijas pļavas, kailās pļavauzītes pļavas un jūrmalas pļavas.

Tā kā teritorijā jau agrāk veikta sugu (augu un putnu), kā arī biotopu inventarizācija, papildus apsekošana veikta, galvenokārt, ar mērķi, noteikt nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus.

Galvenais teritorijas dabas vērtību ietekmējošais faktors ir pļavu aizaugšana. Mainoties ekonomiskajai situācijai un pilsētai attīstoties, mainījusies iedzīvotāju nodarbošanās un pļavas netiek apsaimniekotas. Tās aizaug ar niedrēm un tāpēc biotopos samazinās pļavām raksturīgo augu un dzīvnieku īpatsvars. Teritoriju vietām piegružo makšķernieki, upes krastos atstājot dažādus sadzīves atkritumus. Tāpat liegumā atsevišķās vietās neatļauti izber atkritumus un būvgružus. Agrāko mazdārziņu vietās nav aizvākti ar tiem saistīti atkritumi, kas piesārņo ainavu un kavē pļavu atjaunošanos. Regulāra kūlas un niedrāju dedzināšana izmaina augāja struktūru un ietekmē augu un dzīvnieku sabiedrību sastāvu.

Dabas aizsardzības plāna definētais dabas aizsardzības mērķis ir saglabāt Lielupes grīvas palienes ekosistēmu bioloģiskās vērtības, nodrošinot labvēlīgus apstākļus tipiskajām, retajām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, vienlaikus nodrošinot lieguma teritorijas izmantošanu atpūtai un izglītošanai.

Lai šo mērķi sasniegtu, dabas aizsardzības plāns paredz atjaunot pļavu pļaušanu, pļaut niedrājus, izveidot pļavu izziņas taku, labiekārtot pastaigu takas un makšķerēšanas vietas, uzbūvēt putnu novērošanas torni, izvietot informācijas stendus un izdot bukletu par pļavu dabas vērtībām.

Plāna ieviešana sāksies jau 2005. gadā, jo gan Jūrmalas dome, gan Latvijas Vides aizsardzības fonds tam atvēlējis līdzekļus.

            Ivars Kabucis

 

 

Ziedo Latvijas dabai!

Vārds
E-pasts
Komentārs

 

Eiropas vides birojs