Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Virguļicas meži” izstrādāts astoņiem gadiem. Teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi ir:

• saglabātas dzīvotspējīgas reto un aizsargājamo sugu atradnes, teritorijai raksturīgie biotopi un sugu sabiedrības, kā arī nodrošināti apstākļi dabas vērtību izplatībai ārpus tagadējo atradņu robežām;
• saglabātas un uzturētas lidvāverei piemērotas dzīvotnes, lai nākotnē nepieciešamības gadījumā rastu iespēju sugu reintroducēt tai īpaši piemērotos apstākļos, atjaunojot lidvāveres populāciju Austrumvidzemē.

Īpaši aizsargājamo biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai dabas liegumā ieteikti vairāki pasākumi. Bioloģiski daudzveidīgo mežu un aizsargājamo sugu saglabāšanai jānodrošina apstākļi to dabiskai attīstībai, medņa riesta uzturēšanai plānoti biotehniski pasākumi. Nelielās platībās jāveic kopšanas cirtes, nepieciešama Sosnovska latvāņa ierobežošana, vēlama pļavu uzturēšana. Nepieciešama arī degradēto slapjo mežu hidroloģiskā režīma atjaunošana. Atbilstoši dabas vērtībām un plānā piedāvātajiem apsaimniekošanas pasākumiem, ieteikts teritorijā nodalīt trīs funkcionālās zonas.

Liegums izveidots 2004. gadā, lai saglabātu Latvijā un Eiropā retus un aizsargājamus meža biotopus, kuros sastopamas retas, apdraudētas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Dabas lieguma platība ir 745,7 ha, tā iekļauta Eiropā īpaši aizsargājamo teritroiju – NATURA 2000 vietu sarakstā.

Dabas aizsardzības plāna izstrādē piedalījās vairāku nozaru eksperti: Valda Baroniņa (augu sugas un biotopi), Aivars Petriņš (putnu sugas), Valdis Pilāts (lidvāvere), Voldemārs Spunģis (bezmugurkaulnieki), Baiba Strazdiņa (kartogrāfija un ainava), Vilis Zinģis (meža biotopi). Dabas aizsardzības plāna izstrādi vadīja un plānu rakstīja augu sugu un biotopu eksperte Ieva Rove, projekta izstrādes nobeiguma daļā asistēja Lelde Eņģele. Plāna izstrādi atbalstījuši: Pededzes pagasts (Inta Ņikitina un Daiga Vītola), AS “LVM” Austrumvidzemes mežsaimniecība (Kaspars Liepiņš), kā arī citi minēto iestāžu vadītāji un darbinieki.

Virguļicas daļēji neskartais pārmitro mežu masīvs ir viens no lielākajiem Latvijā. Mežs šajā teritorijā ir bijis sastopams vairākus gadu simtus. Galvenie teritoriju negatīvi ietekmējošie faktori ir Virguļicas upes iztaisnošana un teritorijas meliorācija 1960-tajos gados un 1990. – 2003. gados veiktā mežizstrāde. Pozitīvs faktors dabas vērtību saglabāšanai ir teritorijas atrašanās salīdzinoši mazapdzīvotā Latvijas pierobežas reģionā un teritorijas augstā mitruma pakāpe, kas būtiski samazina antropogēno ietekmi un ierobežo iespējas intensīvi izmantot teritoriju saimnieciskos nolūkos.

Teritorijā sastopamas Latvijas un Eiropas mērogā aizsargājamas sugas un biotopi. Lieguma teritorijā un tā apkārtnē pārstāvēti četri Eiropā aizsargājami meža biotopi: boreālie meži, melnalkšņu staignāji, purvaini meži un pārmitri platplapju meži.

Dabas liegumā konstatēta viena no Latvijā bagātākajām platplapu cinnas atradnēm, kas sastāda ~ 25 % no cinnas populācijas valstī. Šī ir Latvijā otra teritorija, kura piemērota lidvāverei un kurā šī suga savulaik bijusi sastopama un, ļoti iespējams, vēl arvien ir sastopama.

Plāns apstiprināts ar Vides ministra rīkojumu Nr. 12 2005. gada 14. janvārī.

Ieva Rove