Dabas liegums ”Korneti – Peļļi” atrodas Veclaicenes pagastā un Apes lauku teritorijā, Latvijas un Igaunijas pierobežā. Liegums sastāv no trīs teritorijām. Tās ietver Kornetu - Peļļu subglaciālās iegultnes Latvijas teritorijā esošos posmus. Pārējie iegultnes posmi atrodas Igaunijā. Saskaņā ar 15.06.1999. MK noteikumu Nr. 212. “Par dabas liegumiem” 2003. gada 21. oktobra grozījumiem Nr. 586., kuri nosaka lieguma robežu, lieguma platība ir 751 ha.

Teritorijas aizsardzības vēsture aizsākas jau 20. gs. sākumā, līdz ar 15 ha lielā Raipala meža botāniskā lieguma dibināšanu 1923. gadā. 1962. gadā liegums paplašināts, iekļaujot Kornetu – Peļļu subglaciālās iegultnes Latvijā esošos posmus, tādejādi nodrošinot unikālās iegultnes ģeomorfoloģisko, bioloģisko un ainavisko vērtību saglabāšanu. Līdz ar paplašinājumu, liegums ieguva pašreizējo nosaukumu “Korneti – Peļļi”. 1977. gadā, kā Veclaicenes pauguraines daļa, liegums tika iekļauts jaunizveidotajā Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū. Saskaņā ar projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” (turpmāk – EMERALD projekts) rezultātiem, liegums ir iekļauts potenciālo NATURA 2000 (Eiropas Savienības (turpmāk – ES) aizsargājamo teritoriju tīkls) vietu sarakstā.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts laika posmā no 2003. gada janvāra līdz decembrim. Izstrādē piedalījās Aivars Petriņš (Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) sistemātiskās zooloģijas muzejs, zīdītāju un putnu eksperts), Voldemārs Spunģis (LU Bioloģijas fakultāte, bezmugurkaulnieku eksperts), Vija Kreile (Teiču dabas rezervāts, augu un biotopu eksperte), Lelde Enģele (LDF, ezeru veģetācijas eksperte), Vilis Zinģis (Alūksnes virsmežniecība, meža ekologs), Baiba Strazdiņa (LDF, kartogrāfs, plāna redaktore), Ieva Rove (LDF, projekta vadītāja). Teritorijas bioloģisko vērtību inventarizācija, izmantojot maršrutu metodi, veikta 2003. gada veģetācijas sezonā.

Dabas aizsardzības plānā dabas liegumam “Korneti – Peļļi” apkopota vispusīga informācija par teritorijas vērtībām, analizētas dabas un sociālekonomiskās vērtības, izvirzīti teritorijas saglabāšanas un apsaimniekošanas mērķi un ieteikti apsaimniekošanas pasākumi, kuri veicami šo mērķu sasniegšanai.

Plānā izvirzīti divi teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi - saglabāta lieguma ģeomorfoloģiskā, ainaviskā un bioloģiskā vērtība un nodrošināta teritorijas ilgtspējīga attīstība, sabalansējot teritorijas saimnieciskās un dabas aizsardzības intereses. Apsaimniekošanas mērķi izriet gan no teritorijas izveidošanas mērķa -ģeomorfoloģisko, bioloģisko un ainavisko vērtību saglabāšana, gan no teritorijā esošajām dabas - nacionāla un starptautiska mēroga retas un aizsargājamas sugas un biotopi un sociālekonomiskajām vērtībām -tūrisms, rekreācija, ekstensīva lauksaimniecība u.c.

Galvenie faktori, kas apdraud teritorijas vērtības ir neskaidrās, dabā neiezīmētās lieguma robežas, kailcirtes un “pārcirstas” izlases cirtes uz iegultnes nogāzēm, pļavu un ganību aizaugšana, neorganizēta tūristu un atpūtnieku plūsma, finanšu trūkums u.tml. Dažus no šiem faktoriem nav iespējams novērst (piem., ezeru eitrofikāciju). Tomēr citu faktoru novēršanai vai ierobežošanai dabas aizsardzības plānā paredzēti konkrēti apsaimniekošanas pasākumi. Piemēram, iezīmēt lieguma robežas dabā, turpināt bioloģiski vērtīgo pļavu pļaušanu, vai labiekārtot esošās atpūtas vietas ezeru krastos.

Balstoties uz speciālistu un plāna uzraudzības grupas dalībnieku ieteikumiem, dabas aizsardzības plānā ierosināts mainīt dabas lieguma robežu

Dabas aizsardzības plānam pievienots dabas lieguma individuālo apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu projekts, kurā noteiktas dabas lieguma teritorijā atļautās un aizliegtās darbības, noteikts zonējums.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts pieciem gadiem. Ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, plāna ieviešana jāsāk ar prioritāri veicamo pasākumu realizēšanu, iespēju robežās realizējot arī pārējos.

2004. gada 18. februārī ar Vides ministrijas rīkojumu Nr. 57.

Ieva Rove