Dabas liegums atrodas Rīgas rajonā, Ādažu pagastā. Plāns izstrādāts laika periodam no 2002. līdz 2007. gadam. Plāna izstrādē piedalījušies: I.Kabucis, G.Smiltiņš, A.Petriņš, B.Strazdiņa, L.Enģele, I.Rove. Dabas aizsardzības plāna izstrādi finansēja ASV Vides aģentūra (Amerikas Lielo ezeru – Baltijas jūras valstu sadarbības programmas ietvaros) un LR Aizsardzības ministrija. Dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar Vides ministra R. Vējoņa 2003. gada 17. marta rīkojumu Nr. 84. Ar dabas aizsardzības plāna tekstu varat iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes vai Vides ministrijas mājas lapā.

Dabas liegums “Lieluikas un Mazuikas ezers” ir izveidots, lai saglabātu Latvijā ļoti retas un aizsargājamas ūdensaugu sugas, kuras sastopamas apdraudētos un īpaši aizsargājamos biotopos. Oligotrofie – ar organiskajām vielām ļoti nabadzīgie ezeri Latvijā vairs nav sastopami. Tie izzuduši ezeru dabiskas attīstības gaitā, kad tajos, uzkrājoties organiskajām vielām, veidojas bagātīgs augājs, kas sekmē ezera aizaugšanu un ietrofikāciju. Šo procesu ievērojami paātrina cilvēka saimnieciskā darbība, kuras rezultātā ezeros nonāk papildus organiskās vielas.

Mazuikas ezers ir viens no nedaudzajiem ezeriem, kurā vēl bagātīgi sastopamas ūdensaugu sugas, kas var augt smilšainā gruntī tikai ļoti dzidros un barības vielām nabadzīgos ūdeņos. Šīs dabas vērtības saglabājušās divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt ezerā neietek ne strauti, ne upes un to ieskauj sausi priežu meži. Otrkārt – tas ilgstoši atradies armijas poligona teritorijā, kas lielā mērā samazinājis tā apmeklējuma intensitāti un līdz ar to arī tā piesārņošanu, kā arī augu izmīdīšanu. Šādi tīri ezeri ar smilšainu grunti vienmēr ir bijuši ļoti pievilcīgas atpūtas vietas ar lieliskām peldvietām. Tāpēc visur pie tiem ir populāras atpūtas vietas. Neskatoties uz atrašanos daļēji slēgtā teritorijā, arī Lieluikas un Mazuikas ezerus (arī Uikas ezerus) vienmēr apmeklējušas ne tikai militārpersonas. Atpūtnieku darbības rezultātā, izbraukāta un nomīdīta meža zemsega, ar sadzīves atkritumiem ievērojami piesārņoti ezeru krasti, intensīvāk lietotajās peldvietās ievērojami samazinājušās reto ūdensaugu aizņemtās platības. Tomēr joprojām Uikas ezeri valsts mērogā ir ļoti nozīmīgi reto oligotrofo augu sugu genofonda saglabāšanā.

Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, galvenais uzdevums bija, panākt, lai izraudzītie pasākumi samazinātu atpūtnieku slodzi un līdz ar to arī piesārņojumu ezeros un to krastos. Drošības pasākumi poligona teritorijā var ievērojamā pakāpē palīdzēt šī galvenā uzdevuma risināšanā. Tomēr no militārajām mācībām brīvajā laikā kontrolēt situāciju liegumā ir grūti. Pašlaik praktiski nevar panākt, lai ne tikai civiliedzīvotāji, bet arī militārpersonas neapmeklētu ezerus. Šajā plānā ietverts piedāvājums rast kompromisu starp dabas aizsardzības un cilvēku vajadzībām, proti, iekārtojot atpūtas vietas un novirzot atpūtnieku plūsmu mazāk dabai traucējošās vietās lieguma teritorijā.

Māris Kreilis