Krūmu zāģēšana Užavas

palienē Alsungas pagastā

 Palieņu pļavas sāk atdzimt

Latvijā vairākās vietas jau šobrīd norit veiksmīgi palieņu pļavu atjaunošanas darbi. Vēl nav apritējis pusgads kopš LIFE-Nature projekta "Palieņu pļavu atjaunošana" sākuma, kad pirmie zemju īpašnieki jau centīgi strādā pie pļavu sakopšanas, cērtot krūmus. Saskaņā ar noteikumiem, ko paredz noslēgtie līgumi, krūmu izciršana šopavasar jāpabeidz līdz 31.martam.

Palieņu pļavas sāk atdzimt

Latvijā vairākās vietas jau šobrīd norit veiksmīgi palieņu pļavu atjaunošanas darbi. Vēl nav apritējis pusgads kopš LIFE-Nature projekta "Palieņu pļavu atjaunošana" sākuma, kad pirmie zemju īpašnieki jau centīgi strādā pie pļavu sakopšanas, cērtot krūmus. Saskaņā ar noteikumiem, ko paredz noslēgtie līgumi, krūmu izciršana šopavasar jāpabeidz līdz 31.martam. Aprīlī savās ligzdošanas vietās sāks atgriezties putni un līdz pat ligzdošanas sezonas beigām  nekādas aktīvas pļavu atjaunošanas darbības nevarēs notikt. Darbu turpinājums gaidāms pēc 10.jūlija, kad būs iespējams veikt tā saukto pļavu pirmreizējo pļaušanu vietās, kur palienes nav pļautas vai ganītas vairākus gadus pēc kārtas. Pēc 15.augusta, savukārt, būs atkal iespējams atsākt krūmu ciršanu. Kā pastāstīja R-Latvijas reģionālis koordinators Jānis Reihmanis, krūmu ciršana šobrīd uzsākta Kalnciema pļavās, Užavas augštecē un Raķupes ielejā. A-Latvijas reģionālais koordinators Ainārs Auniņs pauda, ka aktīva krūmu ciršana patlaban notiek Sitas un Pededzes palienē, Pededzes lejtecē, Sedas upes palienē un darbus vēl grasās uzsākt Rūjas palienē. Biezais sniegs kavē darbus Vidzemes pusē, kamēr Kurzemē sniega kārta ir ievērojami mazāka. Šis ir tikai sākums vērienīgajiem darbiem, kādi plānoti tuvāko trīs gadu laikā. Atgadināšu, ka projekta ietveros kopumā 16 Latvijas teritorijās paredzēts atjaunot ap 2400 ha vērtīgo palieņu pļavu. Šobrīd uzsākts darbs arī pie astoņu projektā iekļauto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Dabas aizsardzības plānu izstrādes.

Par to, kādi pali gaidāmi šopavasar un cik ļoti pārplūdīs palieņu pļavas, lasiet Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 9.marta komentāru:

Marta pirmajā dekādē  Latvijas upes klāja ledus sega, tās biezums Daugavā  un Gaujā 20-40 cm, Lielupē ap 30 cm, mazākajās upēs 15-20 cm. Kurzemes upēs ledus sega upēs pārsvarā nepilna. Sniega rezerves upju baseinos marta sākumā bija mazākas par normu>>, tomēr tās vēl arvien papildinās.

Hidrometeoroloģisko apstākļu izvērtējums un laika prognozes ļauj secināt, ka pavasara palu notece šogad veidosies uz paaugstināta  rudens- ziemas perioda noteces fona, un gaidāma Daugavā un Vidzemes upēs 90-110%, Kurzemes un Zemgales upēs  80-100% no normas. Palu maksimālie līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma.

Ledus iešanas sākums gaidāms  vēlāk nekā parasti: marta trešajā dekādē un aprīļa sākumā. Ledus iešanas laikā upēs gaidāma ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana. 

Visnelabvēlīgākie ledus apstākļi izveidojušies Daugavā. Ledus sastrēgumi var veidoties Līksnas –Nīcgales posmā  un pie Jersikas, tomēr bīstamākās situācijas iespējamas Jēkabpils – Pļaviņu posmā. Lai gan ledus biezums šogad nedaudz mazāks par normu, tomēr atšķirībā no pagājušā gada, pirmspalu periodā zem ledus saglabājas vižņu slānis, jo aizsalšanas periodā notika intensīva vižņu veidošanās.

Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, šādos apstākļos  ledus sastrēgumi  veidojas lejpus Jēkabpils pie Sakas salas, Zeļķu rajonā un pie Pļaviņām. Strauja pavasara gadījumā arī šogad iespējama spēcīgu ledus sastrēgumu veidošanās un strauja ūdens līmeņa celšanās. Ledus masām ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis arī pie Pļaviņām var ievērojami celties.

Rīgas jūras līcī 15-20 cm biezs malas ledus, tāpēc var tikt traucēta Lielupes, Gaujas, Salacas un citu upju ledus izeja jūrā.

Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās un zemāko vietu applūšana  visvairāk iespējama pie Staļģenes. Sastrēgums var veidoties arī  pie Mežotnes, jo janvāra beigās un februāra pirmajā pusē Lielupes augštecē ilgstoši veidojās vižņi.

Gaidāma intensīva palu notece no Vidzemes augstienes, tāpēc Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas pagastā. Sastrēguma veidošanās iespējama arī Ogres lejtecē.

Kurzemes upēs ledus ir plāns, tāpēc ledus apstākļi nav tik bīstami. (LVĢMA)

Andris Klepers, Tel.: 7221580