|  | | Teiču dabas rezervāta direktors J. Jātnieks neskopojas ar padomiem jaunajam LIFE projektam | | Informatīvās sanāksmes par dabas liegumu Vesetas palienes purvs, Klāņu purvs un Stiklu purvi dabas aizsardzības plānu izstrādes uzsākšanu 15. februārī Jaunkalsnavā un 21. februārī Ventspilī LIFE-Daba projekta "Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā" ietvaros notika informatīvās sanāksmes par dabas liegumu "Vesetas palienes purvs", "Klāņu purvs" un "Stiklu purvi" dabas aizsardzības plānu izstrādes uzsākšanu. | 
| | Projekta sadarbības partneri: I. Veikšāne, M. Pakalne, J. Bāra, M. Graudums, E. Šmaukstelis un J. Caune. | | Informatīvās sanāksmes par dabas liegumu Vesetas palienes purvs, Klāņu purvs un Stiklu purvi dabas aizsardzības plānu izstrādes uzsākšanu 15. februārī Jaunkalsnavā un 21. februārī Ventspilī LIFE-Daba projekta "Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā" ietvaros notika informatīvās sanāksmes par dabas liegumu Vesetas palienes purvs, Klāņu purvs un Stiklu purvi dabas aizsardzības plānu izstrādes uzsākšanu. Abos semināros ar LIFE programmu Latvijā iepazīstināja Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides ministrijas pārstāvji, bet par jauno LIFE-Daba projektu stāstīja tā vadītāja Māra Pakalne. Jaunkalsnavā ar Vesetas palienes purva dabas vērtībām iepazīstināja Meža pētīšanas stacijas Zinātnes un izglītības atbalsta un aizsargājamo teritoriju daļas vadītāja Baiba Bambe, kura arī uzņēmusies dabas aizsardzības plāna izstrādi šai teritorijai, jo tās izpētei veltīti vairāk kā 10 gadi. LIFE projektu pieredzē dalījās Teiču valsts rezervāta direktors Juris Jātnieks - Teičos projekts teju jau beidzas, un direktors neskopojās ar pieredzes nodošanu un praktiskiem ieteikumiem. Par saviem plāniem projekta realizācijas gaitā stāstīja vairāki projekta partneri. Meža pētīšanas stacijas direktors Edgars Šmaukstelis iepazīstināja ar savas iestādes darbu, paredzēts, ka MPS kā partneris piedalīsies dažādos praktiskos teritorijas apsaimniekošanas pasākumos - krūmu ciršanā, niedru pļaušanā u.c. Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors Mārtiņš Graudums informēja, ka institūts projektā piedalās ar savu zinātnisko darbību un purvu hidroloģijas izpētes un novērtēšanas darbiem. Arī Vietalvas un Aiviekstes pagastu pārstāvji J. Caune un I. Veikšāne izteica atzinību par iespēju piedalīties projektā kā partneriem. Par Vesetas purva vēsturi un 40 gadu personīgajiem novērojumiem stāstīja ilggadējais mežkopis L. Bambe, kurš ir arī pirmais Teiču rezervāta direktors. Arī Ventspilī informatīvās sanāksmes laikā ar saviem nodomiem un plāniem piedalīties projekta realizācijā iepazīstināja projekta partneri. Kā informēja AS "Latvijas valsts mežu" pārstāve Aija Ārgale - AS aktīvi finansē savā pārziņā esošo ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādi, šoreiz iecerēts atvēlēt naudu divu teritoriju plānu izstrādāšanai - tostarp arī Stiklu purviem. Usmas un Puzes pašvaldību pārstāvji Jānis Bite un Gendrihs Šķesteris bija optimistiski noskaņoti un izteicās atzinīgi par projekta nepieciešamību, vēloties sadarboties pagastu iespēju robežās un dodot savu ieguldījumu projekta realizācijā. Tas arī saprotams, jo ieguvums no tā, pirmkārt, būs vietējiem iedzīvotājiem - cerams, ka šobrīd degradētajos purva biotopos reiz atkal varēs ogot, bet Stiklu purvos paredzēta arī purva takas un putnu novērošanas torņa būve. Dabisks, nedegradēts augstais purvs ir interesants arī dabas tūristiem - gan pašmāju, gan, jo īpaši, ārzemju.Ingūna Pļaviņa no Valsts vides dienesta Ventspils RVP uzsvēra, ka, viņasprāt, dabas aizsardzības ideoloģija pēdējā laikā ir mainījusies uz labo pusi - ir izveidojusies sapratne, ka jāaizsargā ne tikai pēdējā izmirstoša putna vai auga atradne, bet jau laikus jārūpējas par Latvijā raksturīgiem, izciliem, kaut arī bieži sastopamiem biotopiem un sugām, saglabājot un saudzējot to, ar ko esam bagāti. Kaut arī informācija par sanāksmi bija ievietota vietējos laikrakstos, tomēr zemes īpašnieku interesi tā pagaidām neizraisīja. Ceram, ka tā būs lielāka, kad notiks plānu apspriešana. Diskusijas izraisījās par metodēm, ar kādām vajadzētu aizdambēt susināšanas grāvjus, lai novērstu to degradējošo ietekmi. Šis jautājums tiks rūpīgi izsvērts un pamatots purvu hidroloģiskās izpētes laikā. Un tā - dabas aizsardzības plānu izstrāde visās 4 projekta vietās - Cenas tīrelī, Vesetas palienes purvā, Klāņu purvā un Stiklu purvos pavisam drīz varēs sākties. Vesetas plānam jābūt gatavam vēl šogad, bet 3 pārējiem 2006. gada 1. ceturksnī. Uz projekta sākumu |
