Sēļos spriež par Rūjas palieņu pļavu atjaunošanu | Sanāksme Sēļu muižā | Sēļi, 11. februāris 2005. Vēl septiņdesmit gadus atpakaļ, Latvijas Pirmās brīvvalsts laikā, Sēļu pagastā bijis vismaz divas reizes vairāk pļavu un ganību nekā šobrīd. Pa šiem gadiem ir mainījies daudz: gan nodibināti, gan aizgājuši zudībā kolhozi Ziemeļi un Ļenina ceļš, mainījušās dažādas valdības un politiskās varas, daudzas saimniecības mainījušas arī saimniekošanas veidus. Taču vēl daudz senāk - jau 3000 gadus atpakaļ, cilvēki šeit Burtnieka ezera krastos ir sākuši nodarboties ar zemkopību. Sēļos spriež par Rūjas palieņu pļavu atjaunošanu | Sanāksme Sēļu muižā | Sēļi, 11. februāris 2005. Vēl septiņdesmit gadus atpakaļ, Latvijas Pirmās brīvvalsts laikā, Sēļu pagastā bijis vismaz divas reizes vairāk pļavu un ganību nekā šobrīd. Pa šiem gadiem ir mainījies daudz: gan nodibināti, gan aizgājuši zudībā kolhozi Ziemeļi un Ļenina ceļš, mainījušās dažādas valdības un politiskās varas, daudzas saimniecības mainījušas arī saimniekošanas veidus. Taču vēl daudz senāk - jau 3000 gadus atpakaļ, cilvēki šeit Burtnieka ezera krastos ir sākuši nodarboties ar zemkopību, vēlāk līduši līdumus un iekopuši pļavas, kuras izmantojuši gan ganīšanai, gan labības audzēšanai. Šobrīd vērojamā aina, ka liela daļa pļavu un īpaši upju palieņu pļavu aizaug ar krūmiem, ir sirdssāpe daudziem īsteniem saimniekiem. Tāpēc arī patiess prieks par Sēļu pagasta iedzīvotājiem, kuri, atsaucoties uz Latvijas Dabas fonda aicinājumu, bija ieradušies uz sanāksmi, lai spriestu par aizaugušo palieņu pļavu atjaunošanu. Projekts Palieņu pļavu atjaunošana, kuru finansē LIFE-Nature un ANO Attīstības programma, ir jauna iespēja zemju īpašniekiem dabas liegumos Rūjas palieneun Vidusburtnieks atjaunot savas aizaugušās pļavu teritorijas, saņemot par to finasiālu atbalstu. Abi liegumi ir starptautiski atzītas apdraudēto putnu sugu aizsardzības vietas. Īpaši atzīmējamas ar pļavām saistītas retās putnu sugas: ķikuts un grieze, kuru aizsardzībai šī ir viena no nozīmīgākajām teritorijām ne tikai Latvijas mērogā. Rūjas palieni kā barošanās vietu izmanto mazais ērglis. Latvijā sastopama piektā daļa no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem, kas uzliek lielu atbildību tā dzīvesvietas aizsardzībai. Burtnieka ezera un Rūjas upes krastos vēl saglabājušās citviet Eiropā jau izzudušās dabiskās upju palieņu pļavas un parkveida pļavas ar lieliem izklaidus augošiem ozoliem. To vecās stumbru daļas apdzīvo arī Eiropā iznīkstoša simpātiska vaboļu suga: lapukoku praulgrauzis. Tieši visas šīs vērtības ir pamatojums, kāpēc šo dabas liegumu zemniekiem būs iespēja saņemt finansējumu par darbiem, kurus citviet Latvijā daudzi zemes īpašnieki veic tikai savā brīvajā laikā un par saviem līdzekļiem. Sēļu muižā valdīja lietišķi svinīga atmosfēra un trīs stundu laikā tika sniegta iespējami plaša informācija visiem sanākušajiem. Sēdi atklāja Sēļu pagasta priekšsēdētājs V.Kalniņš un tās vadību pārņēma projekta sabiedrisko lietu speciālists A.Klepers no Latvijas Dabas fonda. Turpmāk projekta reģionālais koordinators A.Auniņš klātesošos informēja par NATURA 2000 dabas teritoriju aizsardzības tīklu, kurā ietilpst abi minētie dabas liegumi. Savukārt, V.Seilis un A.Urtāns no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas vietējiem atklāja daudz vērtīgu faktu par šo plašo teritoriju un tās vērtībām plašākā mērogā. Papildus klausītāji tika informēti par ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda īstenoto projektu Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, par kuru ļoti saprotami visiem izklāstīja L.Zvingule. Iedzīvotāji aktīvi iesaistījās dabas vērtību atpazīšanā, runājot par viņiem piederošo palieņu pļavu unikalitāti. Turklāt, visi bija vienisprātis, ka dzīvo vērtīgā teritorijā un šī ir laba iespēja saņemt par to arī kādu finansiālu atbalstu. Turpmāko trīs gadu laikā Rūjas palienē tiek plānota: krūmu izciršana, ozolu attīrīšanu no krūmiem parkveida pļavās, palieņu pļavu atjaunošanai paredzēta kontrolētā dedzināšana un pļavu pirmreizējā pļaušana vietās, kur nav pļauts vai ganīts jau vairākus gadus pēc kārtas. Aptuvenās platības, kādas paredzēts atjaunot palieņu pļavās Sēļu pagastā projekta ietvaros, ir vairāk kā 450 ha. Vienlaicīgi šī bija arī pirmā informatīvā sanāksme par Dabas aizsardzības plānu izstrādi dabas liegumam Vidusburtnieks. Tas ir dokuments, kurš regulē gan dabas aizsardzības prasības, gan saimniecisko darbību, iestrādājot tajā dažādus individuālus nosacījumus jau katram zemes īpāsniekam atsevišķi, ja tāda ir vajadzība. Dabas aizsardzības plānam, kuru izstrādāšanu vada J.Gailis no Latvijas Dabas fonds, jātop gatavam jau šī gada decembrī. Andris Klepers, Tel.: 7221580 Pārējām projekta teritorijām turpmāk gaidāmas līdzīgas sanāksmes: Vieta | Sanāksmes datums | Līvbērzes pagasts | 24.02.2005. | Vecates pagasts | 25.02.2005. | Durbe | 28.02.2005. | Alsungas pagasts | 02.03.2005. | Seda | 03.03.2005. | Kalnciems | 07.03.2005. | Jelgava | 09.03.2005. | Valka | 16.03.2005. | |