P. Zālītis, A. Indriksons, M. Seilis veicot purvu hidroloģisko novērtējumu

2004. gada rudenī veikta projektā iekļauto purvu (Cenas tīrelis, Klāņu purvs, Vasenieku purvs un Vesetas palienes purvs) apsekošana un hidroloģiskā stāvokļa aptuvena novērtēšana.

Izdarīta literatūras analīze, lai izvēlētos piemērotāko purvu hidroloģiskā stāvokļa monitoringa un dambju būves metodiku, kas nodrošinātu augstā purva raksturīgās veģetācijas atjaunošanos. Pamatā izmantojama holandiešu zinātnieka J.G. Strīfkerka (J. G. Streefkerk) metodika, kas paredz purva atjaunojamās daļas virsmas nivelēšanu 100 x 100 tīklā, lai varētu paredzēt iespējamos ūdens plūsmas virzienus pēc ūdens līmeņa pacelšanas.

Cenas tīrelī ierīkotas pirmās gruntsūdens novērošanas akas starp nosusināšanas grāvjiem un purva neskartajā daļā. Tas nepieciešams, lai raksturotu ūdens līmeņa augstuma un svārstību atšķirības purva neskartajā un pārveidotajā daļā.

Hidroloģiskais monitorings nepieciešams, lai pamatotu ierīkojamo dambju skaitu grāvjos. Dambju un grāvju bloķēšanas vietu skaits jāprojektē ar aprēķinu, lai gruntsūdens līmenis purvā nebūtu zemāks par 10 cm no purva virsmas un arī ūdens līmeņu starpība starp bloķēšanas vietām nebūtu lielāka par 10 cm. Piemēram, ja grāvja dibena virsmas kritums uz 100 metriem ir 20 cm, tad šajā grāvja posmā projektējami 2 dambji.

Valsts Zemes dienestā iegūta nepieciešamā informācija par purvu tuvumā esošajiem normālā augstuma punktiem (reperiem), lai noteiktu gruntsūdens spoguļa un purva virsmas augstumu virs jūras līmeņa.

Aigars Indriksons, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”