Iedzīvotāju saimnieciskās intereses palieņu pļavās

Palieņu pļavas nekad nav bijušas blīvi apdzīvotas (kas vistiešāk saistīts ar pļavu regulāro applūšanu palu laikā). Arī lielākā daļa fermu tika iekārtotas upes ielejas virspalu terases augstākajā vietā - vietās, kas ir tuvu barības ieguves vietām, taču nav bīstamas no applūšanas viedokļa. Šodien no projekta vietām 11 ir tādas, kurās nav cilvēku apdzīvotu māju, 3 ir dažas (mazāk par 5), un tikai 2 vietās ir daudz, jo tās ir kompleksas teritorijas. Tātad arī nekāda būtiska infrastruktūra šajās vietās nav un augstākā mērā tie ir ekstensīvi lietoti zemes ceļi un drenāžas sistēma. Pēdējā gan ir stipri nosacīti funkcionējoša sistēma, jo ir aizsērējusi, pa lielai daļai šīs teritorijas ir aizaugušas ar krūmiem. Tomēr dažas projekta vietas (Dvietes paliene, Kalnciema pļavas, Svētes paliene) šķērso reģionālas nozīmes asfaltēti autoceļi.

Kā jau tika minēts sākotnēji - ar projekta vietām saistīti vismaz 800 zemju īpašnieki. Tomēr, kā rāda pieredze, tad tikai daļa no viņiem ir vietējie. Vēl mazāka daļa ir tādu, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību vai zemkopību un liela daļa privātīpašnieku dzīvo pilsētās. Vairāk kā 10 zemju īpašnieki dzīvo arī ārpus Latvijas. Līdz ar to viņu iesaistīšanās palieņu pļavu atjaunošanā ir apgrūtinoša.

Nedaudz vairāk kā 100 cilvēki pastāvīgi dzīvo projekta teritorijā, taču neviens no viņiem tieši nedzīvo paredzētajā palieņu pļavu atjaunošanas zonā. Ir paredzēts viņus iesaistīt pļavu atjaunošanas procesā. Tieši tāpat arī citus ārpus lieguma teritorijām dzīvojošos zemju īpašniekus vai potenciāli ieinteresētos apsaimniekotājus, kuriem ir interese un tehnika atjaunojamo palieņu pļavu tuvumā un kuri spēj vienoties ar kaimiņiem vai citiem zemju īpašniekiem par atjaunošanas darbu veikšanu. Tieši tāpat ir plānots semināros izglītot tos zemniekus, kuru apsaimniekojamās platības atrodas ārpus lieguma, taču kuriem ir interese videi draudzīgas lauksaimniecības īstenošanā. Protams, prioritāte vienmēr tiks dota projekta vietu īpašniekiem, taču arī citi zemnieki būs lūgti (īpaši tad, ja viņu apsaimniekotās pļavas atrodas tās pašas upes baseinā).

Salīdzinot kopējo projekta teritoriju, iedzīvotāju blīvums ir ~ 0.7 cilvēki/km2. Dažas no izvēlētajām vietām robežojas ar lielākām pilsētām vai ciemiem (Lielupes palienes pļavas un Jelgava –70 962 iedzīvotāji, Kalnciema pļavas un Kalnciems – 2152 iedz., Užavas pļavas un Alsunga – 904 iedz., Dvietes paliene un Dviete – 392 iedz.). Lai arī kopējais privātīpašnieku skaits projekta vietās ir vairāki simti, tomēr ir arī atsevišķas vietas, kurām ir tikai daži īpašnieki. Liela daļa īpašnieku dzīvo tuvākajā administratīvajā centrā. Lielu daļu no atmatā pamestajām pļavām izmanto mednieki savvaļas zvēru medīšanai. Sākotnējās sarunas projekta sagatavošanas fāzē gan liecināja, ka arī viņi būtu gatavi iesaistīties palieņu pļavu atjaunošanā (jo paredzētās darbības neaizliedz medību norisi atjaunotajās palieņu pļavās saskaņā ar likumā paredzēto kārtību). Privātīpašumi atsevišķās vietās ir ļoti nelieli (mazāki par 1 ha) un bieži ir kā šauras strēmeles vairāku simtu metru garumā, kur īsākā īpašuma mala pieguļ upei vai ezeram (raksturīgs piemērs - Lielupes labajā krastā Valgundes pagastā). vairāk kā 90 % no atjaunošanai paredzētajiem zālājiem projekta teritorijās ir privātīpašums.

Ienākumi no lauksaimniecības projekta vietās ir nenozīmīgi un lielākoties ir papildinājums citiem pamata ienākumiem no citas teritorijas vai citas darbības sfēras (mežistrāde u.c.). Lielākoties projekta teritorijās izplatītas nelielas fermas (ganāmpulki ar 1 – 5 liellopiem, un dārzu). Lopu skaits ik gadu variē, jo lopu turēšana brīžiem tiek pārtraukta un tad atkal atsākta no jauna. Tas ir iemesls neregularitātei saimnieciskajās darbībās un nelielam veicamo darbību apjomam: siena gatavošana un ganīšana tiek veikta joprojām mazāk kā 1/6 no visām projekta pļavām. Aptuveni 70–80% no projektā iekļautajām lauksaimniecības zemēm šobrīd ir pamestas atmatā. Tomēr ļoti tuvu atjaunošanai paredzētajām aizaugušajām pļavām atrodas arī lauksaimniecībā intensīvi izmantotas zemes. šādām saimniecībām ir viss pļavu atjaunošanai nepieciešamais tehniskais aprīkojums, kuru var nomāt projekta norises vajadzībām.

Pļavu aizaugšanas draudi ir cieši saistīti arī ar lopu ganīšanas samazināšanos. Projektā iesaistīto vietu kopējais lopu skaits gan nav šobrīd novērtēts. Projekta sagatavošanas laikā tika uzsāktas sarunas ar vietējiem zemniekiem vairākās teritorijās: Dvietes palienē, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijās, Gulbenes rajonā. Piemēram, Daugavpils rajonā pat tika organizēts seminārs vietējiem zemniekiem par dabas vērtībām un videi draudzīgām apsaimniekošanas metodēm. Lielā mērā vietējie zemju īpašnieki izrādīja interesi par pļavu atjaunošanu un viens no galvenajiem interesējošiem jautājumiem bija saistīts ar samaksu par šiem darbiem.

Patreiz esošais bezdarba līmenis Latvijā ir ~8.5%, taču projektā iesaistīto vietu pašvaldību administratīvajās robežās šis skaitlis varētu būt noteikti arī augstāks. Vietējās pašvaldības šajā projektā saskata reizē arī labu iespēju palielināt ne tikai naudas piesaistīšanu atsevišķām privātajām zemēm, bet reizē arī samazināt bezdarbnieku skaitu, iesaistot viņus pļavu atjaunošanas procesos.

Kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem projekta teritorijā aizsākās jau EMERALD/Natura 2000 projekta (2001-2003) īstenošanas laikā, īpaši jau sanāksmēs par potenciālajām liegumu robežām, aizsardzības statusu un saimniekošanas darbībām jaunizveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ļoti bieži šo sanāksmju laikā vērojama iedzīvotāju nepareizā un vienpusējā attieksme: dabas aizsardzība nozīmē pilnīgu saimniecisko darbību aizliegumu. Šī viedokļa maiņu negatīvi ietekmē arī vēl joprojām neapstiprinātais "Kompensāciju likums" par privātīpašumu statusu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tieši šī viedokļa dominēšana arī bija viens no iemesliem kāpēc radās ideja par šāda projekta radīšanu.