Projekta Pase
Projekta nosaukums	Purva biotopu aizsardzības plāna izstrāde
Projekta norises laiks	2003
Izpildītāji	Latvijas Dabas fonds
Finansētāji	Latvijas Vides aizsardzības fonds
Projekta norises vieta	Visa Latvijas teriotrija
Projekta vadītāja	Māra Pakalne
Kontaktinformācija
telefons	7034875
Fax	7034874
e-pasts	mara@lanet.lv
adrese	Rīga, Kronvalda Bulvāris 4
	LV-1010, Latvija

Pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālajam atbalstam, 2003. gadā izstrādāts Purva biotopu aizsardzības plāns. Purva biotopu aizsardzības plāns sniedz pārskatu par Latvijas purviem, to nozīmi dabā un ietver purva biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus.

Tā kā purvus ietekmē kūdras ieguve, nosusināšana, purvu pārveidošana lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, purva ezeru eitrofikācija, ugunsgrēki, to biotopu aizsardzībai nepieciešama rinda pasākumu.

Purva biotopu plāns paredz dabas aizsardzības plānu izstrādi aizsargājamiem purviem, jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, purvu kompleksu zinātnisku izpēti no ģeoloģiskā, hidroloģiskā, ekoloģiskā, floras, faunas un veģetācijas aspekta.  Izvēlētajos purvos paredzēti patstāvīgi novērojumi - monitorings.

Tika noteikti prioritārie purvi, kuriem dabas plāni paredzēti pirmām kārtām – Cenas tīrelim, Stiklu purviem, Lielo Mārku purvam, Klāņu purvam, Laugas purvam, Vesetas palienes purvam, Gargrodes purvam, Rožu un Vīķu purvam.

Jāturpina mikroliegumu izveide augu sugām, kuras sastopamas purva biotopos, tai skaitā, dzeltenajai akmeņlauzītei Saxifraga hirculus, kūdrāja donim Juncus stygius, asinssarkanajai dzegužpirkstītei Dactylorhiza cruenta, Rusova dzegužpirkstītei Dactylorhiza russowii, kūdrāju grīslim Carex heleonastes, dižai jāņeglītei Pedicularis sceptrum-carolinum, parastai vairoglapei Hydrocotyle vulgaris, palu staipeknītim Lycopodiella inundata, kā arī purva biotopu inventarizācija ārpus īpaši aizsargājamām dabas terirorijām.

Lai aizsargātu purvus, jāsaglabā to sākotnējais hidroloģiskais režīms. Pēc kūdras ieguves jāplāno to rekultivācija un hidroloģiskā režīma atjaunošana nepieciešamības gadījumā. Atsevišķos gadījumos jāparedz zāļu purvu pļaušana, lai aizsargātu retas augu sugas un biotopus. Agrākās kūdras ieguves vietas ir iespējams pārveidot par mākslīgām ūdenstilpnēm. Lai iepazītos ar augu un dzīvnieku valsti, atsevišķos purvos var izveidot dabas takas. Attīstītot teritoriju plānošanu, jāveicina purva biotopu saglabāšana un kūdras resursu racionāla izmantošanu. Teritoriju plānojumos ap purviem jāveido aizsargjoslas.

Vienmēr ir jāatceras, ka veicot kūdras ieguvi un nosusinot purvus, izmainās to hidroloģiskais režīms, vairs nenotiek kūdras uzkrāšanās. Purva sākotnējo stāvokli, kā arī tajā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams. Tā tiek aizstāta ar degradētu augāju, izzūd daļa mitrumu mīlošo augu sugu.

Māra Pakalne