Projekta Pase
Projekta nosaukums	Pļavu inventarizācija Latvijā
Projekta norises laiks	2000 - 2003
Izpildītāji	Latvijas Dabas fonds, Nīderlandes Karaliskā dabas aizsardzības biedrība
Finansētāji	Nīderlandes valdība, PIN-MATRA fonds
Projekta norises vieta	Visa Latvijas teritorija
Projekta vadītājs	Ivars Kabucis
Kontaktinformācija
telefons	7034894
Fax	7830291
e-pasts	kabucis@lanet.lv
adrese	Rīga, Kronvalda Bulvāris 4
	LV-1010, Latvija

Projektu “Pļavu inventarizācija Latvijā” īstenoja no 2000.gada līdz 2002.gadam sadarbībā ar Nīderlandes Karalisko dabas aizsardzības biedrību. Projektu atbalstīja Latvijas Republikas Vides ministrija un Zemkopības ministrija. To finansēja Nīderlandes Karalistes valdības PIN-MATRA fonds (līdzekļi starptautiskajai sadarbībai ar Centrālo un Austrumeiropu dabas aizsardzībā un lauku vides attīstībā). Projekta atskaite sagatavota 2003. gadā.

Projekta mērķi bija, izveidot bioloģiski vērtīgo pļavu datu banku un izstrādāt pļavu aizsardzības koncepciju.

Projektu sākot, izstrādāta pļavu biotopu klasifikācija, inventarizācijas metodika un datu bankas struktūra. Trīs lauku darbu sezonās novērtētas, kartētas un atbilstoši metodikai aprakstītas bioloģiski vērtīgās pļavas. Apkopotie dati sniedz informāciju par pļavu izplatību un stāvokli Latvijā.

Projekta gaitā aptverta visa valsts teritorija, apsekojot 5 km x 5 km lielus kvadrātus. Katrā kvadrātā kartētas botāniski vērtīgās pļavas. Pļavas botāniskā vērtība noteikta pēc pļavas augu sabiedrības struktūras, kā arī pēc neielabotu pļavu indikatorsugu klātbūtnes. Par katru pļavu, kura atbilst noteiktiem kritērijiem un kura ir lielāka par 0,5 ha, aizpildīta noteikta parauga anketa. Anketā norādīta pļavas piederība kādam no 17 kartējamajiem biotopiem, ko nosaka, izmantojot izstrādāto klasifikatoru un biotopus salīdzinošas tabulas. Katras pļavas robežas iezīmētas satelītainas izdrukā ar mērogu 1 : 26 000. Pēc tam tās digitizētas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Lauku darbu laikā aizpildīto anketu saturs ievadīts datu bankā. Izmantojot anketā iekļauto informāciju, katrs poligons klasificēts atbilstoši noteiktajam pļavas biotopam.

Projektu sākot, sagatavots pļavu biotopu klasifikators. Par galveno kartēšanas vienību izvēlēts šīs klasifikācijas 2. dalījuma līmenis. Šī līmeņa veģetācijas vienības vairāk vai mazāk atbilst veģetācijas klasifikācijas fitosocioloģiskās metodes (Brauna-Blankē metode) savienībai (aliansei). Ja bija iespējams, eksperti noteica pļavas augu sabiedrības tipu 3. dalījuma līmenī, kas lielā mērā atbilst iepriekšminētās klasifikācijas augu sabiedrībai (asociācijai).

Projekta rezultātā apsekoti un kartēti 5482 pļavu poligoni, kas klāj 17 323 ha un aizņem tikai 0,3% no valsts teritorijas. Tikai 40% no apsekotajām pļavām apsaimnieko.

Līdz 2004. gada februārim ar Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu bioloģiski vērtīgo pļavu datu banku sagatavoja nodošanai Lauku atbalsta dienesta rīcībā. Lauku attīstības plānā paredzēts atbalsts bioloģiski vērtīgo pļavu apsaimniekošanai – ganīšanai un vēlai pļaušanai. Tā kā valstī nav citas informācijas par dabas daudzveidības saglabāšanai nozīmīgu zālāju platībām, Dabas fonda savāktā informācija noderēs, lai noteiktu platības, par kuru atbilstošu apsaimniekošanu pienākas atlīdzība. Dabas fonda projektā kartēto bioloģiski vērtīgo pļavu robežas precizēja mērogā 1 : 10 000 atbilstoši lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku robežām. Datu banku papildināja ar tiem zālājiem, kas atrodas īpaši aizsargājamajās teritorijās – ierosinātajās NATURA 2000 vietās un putniem nozīmīgajās vietās. Arī šo zālāju platību robežas precizētas mērogā 1 : 10 000 un savietotas ar lauku bloku robežām.

Ivars Kabucis

 Projekta gala atskaite (angļu valodā)